īstenībā jau es melotu, ja neteiktu, ka man ir skumji redzēt laimīgus cilvēkus, ja es neesmu mierīga vai mazliet pat priecīga. protams man neskauž un es nevēlu viņiem ļauna, bet man labāk palikt dziļā miegā, kamēr viņi pastaigājas pa ielām un dala savus skatienus par velti.
un vēl, es gribu ilgoties kā visi - pēc kaut kā diezgan noteikta - lietas, cilvēka, sajūtas vai sapņa,
bet man jāilgojas pēc kaut kā abstrakta, nezinu vai maz īsta, tik ļoti mainīgi nereāla.
(nopūta)