vispār jau man šķiet, ka nospiedums no gredzena kreisās rokas ceturtajam pirkstam (un allaž viņam vienīgajam),
ir vienīgais atgādinājums par to, ka ar mani jau kaut kas kaut kad ir noticis, citādi nelabums ir katru rītu nemainīgs,
iekšēji frontālās attieksmes - klusē, rokas trīc joprojām - ne no kā

vismaz sienas nerāda ar pirkstiem, skaļi negārdz, un nesaka - vakarējā