it`s an underground illusion tricking you from side to side
es redzēju savu pirmo skaļi dunošo kameni, ieskrāpēju burtu 1705 gada vārtos (ai cik vandāliski)
piesmēlos gaisu plaušās, bet ūdeni apavos, sēdēju uz rūsas krāsa tukšā perona, klausījos cik sāpīgi mežā sarunājas koki, aizgāju prom, tā arī nesagaidot vilcienu (vai tad es viņu gaidīju..? vai tad es vispār kaut ko gaidu? es jau sen neko negaidu)
redzēju čigānus hūtītes un putekļu mētelīšos, atsitos pret debesīm un ielidoju dziļi zem ūdens. atkal.
un atgriezos. lai tūlīt pat dotos projām