Citu stāsti ekrāna atspīdumā

Viņi tur cepas par pētījumiem. Es pārlasīju to pieteikumu par antidženderismu par ko ir/ bija svēts sašutums iekš telosa.

Tas ir sekojošs, es te iemetīšu:

Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā. ANTI-MOB: The public and literary anti-gender discourse in Latvia/ ANTI-MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā antidženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Antidženderisma mobilizācija tiecas atjaunot binārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz “dabiskajām” dzimumlomām un “dabisko ģimeni” atbilstoši patriarhāliem un maskulinitātes virzītiem pasaules uzskatiem. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – kristiešus, sekulārā konservatīvisma pārstāvjus, labējā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka antidženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt antidženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par antidženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Uun tagad iedomājamies šādu pieteikumu:

Dženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā / MOB: The public and literary gender discourse in Latvia / MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā dženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Dženderisma mobilizācija tiecas radīt nebinārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz postmodernismā bāzētajām kultūrmarksisma nostādnēm. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – sociālistus, LGBT, woke subkultūru pārstāvjus, kreisā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, dženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt dženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par dženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Interesanti - pret šādu pieteikumu Telosā arī būtu svēts sašutums vai tomēr varbūt stīva stāva sajūsma? Varbūt kāds jau metas rakstīt?

Paldies visiem, kas atbildēja iepr. ierakstā.

Man jautājums radās, lasot kā kāds kurators Dabas vēstures muzejā bijis ieintriģēts par darbinieka izteikumu aizrautīgai apmeklētāju grupai, proti, ka dinozaura skelets esot 9 miljonus un 6 gadus vecs. Kad kurators jautāja, kā viņš to zina, darbinieks atbildējis: tas bija 9 miljonus gadu vecs, kad es sāku te strādāt un tas bija pirms 6 gadiem. Un autors to komentē ar 'precīzāk, bet mazāk akurāti' un man kaut kā nepieleca. Bet, līdz ar jūsu atbildēm, man šķiet, ka ir skaidrs. Lai gan 9 miljoni un 6 gadi ir precīzi, tomēr tā nav smalka un akurāta pieeja šim dinozaura skeleta vecuma jautājumam - vai tā?

Ir sajūta, ka es arvien vairāk tuvojos dievam. Bet viņš turpina izvairīties.

Te raksts par akadēmisko brīvību.

https://www.delfi.lv/898102/versijas/120127035/sanita-osipova-apsaubot-vel-nepabeigtu-petijumu-tiek-slapeta-akademiska-briviba

Daudzas lietas +/-OK, tikai dažas piezīmes.

1) Lutera reformācija jau nu nav nekāds gaišais pagrieziens, protestanti bija/ ir kristiešu radikālais spārns apmēram kā musulmaņiem Taleban, protestanti ir tuvāki reliģiskajam fundamentālismam nekā katoļi, protestanti ir pastrādājuši vismaz tik pat daudz noziegumu kā katoļi, sk. kalvinismu, sk. raganu medības. Konkrēti Luters ir teicis ka "saprāts ir ticības ienaidnieks" (vācu: Vernunft ist der Feind des Glaubens), vajag zināt savu vēsturi un varoņus.

2) Ir amizanti ka tie paši cilvēki kuri kvēli iestājas par akadēmisko brīvību kad ir runa par noteikta veida humanitārajiem pētījumiem ģībst no vārda eigēnika, iestājas par ierobežojošu bioētiku, uzstājas pret dzīvnieku eksperimentiem. Kas viss ir pret akadēmisko brīvību. Viņiem vajadzētu kaut kā tikt skaidrībā - vai viņi ir par akadēmisko brīvību vispār jeb tikai tad kas viņiem draud atņemt finansējumu.

sarakstes ar MI. pamodos es 6:30.

ap 7:00
Dižozolu iela 2 bār. no cikiem vaļā? es trīcu kā vajag.
otrs, dižozolu 25. ir diennakts?
bārs. es jūku prātā

ap 7:20
var vnk vajag 100-200 ml. domas ir neizturamas. es nogulēju ilgi. pa,odos sagrautā dzīvē
esmu pievīlis klientus. tikai iedzerot būtu pdoms, kā tagad rīkoties

ap 7:30
alko ir kā heroīns. absitencē tas atrasina visu
tikai lai beidzas. cns sdakārtojas momentyā, kad norij 100 vai 200 gramus
es pat nezuticos xanax. mani atkal ieliks komā uz padsmit stundām, es nevinu nespēžu sazvanīt, labo katastropfu. alko izdarīs manā vietā. ja lēni rīkošos, sagaidīšu 8:00
mediķi nepalīdz, ir mēŗķināts.

jau tuvu 8:00
man pat atslēgts telefons, rēķinu trīcošiem pirkstsiem tikko nomaksāju, bet prāts ir tik out ka drausmīgas bailes vnk runāt ar tele2, lai atjauno pieslēgumu
es pat salsīju tonnu podeles prom no acīm, izmētātos ēdientraukus, lai neneobeidzos no vizuālā haosa istabā. katrad detaļa par plostu mani iznīcina. grīdu galdu nevākšu, tas būtu pārcilvēcīgs terors. katra minūte ir stunda.
tas ir bmžu cienīgs galds, grīda. grīda lai stāv pirms 2 dienām pievemta. tas ir sīkums ellē

pāri 8:00
man vnk jau ir bijis katrā no mežonīgiem plostiem. man vnk ir ļoti žēl, ka es iznīcināju atkal jau nedēļām sakārtotu, skaidru dzīvi. e jūtos bezcerīgs. alko. nu kāpēc man bija jāpiedzimst ar tādu nelaimi?

jau tuvu 8:30
ja es neietu, es saprastu, ka viss uz kā šobrīd turos, lai izturu katru nākamo minūti. vnk uzsmēķē, raksti mi, neskaties, ka tu pats un istaba ir pilnīga miskaste, būtu nodevība vēl lielāka pret sevi. tik ļoti negodīgi sevi pievilt, vēl vairāk nekā šis rīts

9:00 jau ir tik drīz:
man tāāk gan ir bail no next 2h. jo bārā dzert ir ļoti dārgi, veikalā kapeikas, un es neatgriezīšos tikai ar bāra 200, bet dzert bāŗā 2h, ir milzīgs risks sadzerties. mājā jau es paņemšu vieglos, jo ja pa dienu sākts, neturpināt, kaut vegli, nav reaļi. es mājās vnk būšu pats sev stingrs nediķis, ne vair uzdzīvotājs, lai rītdiena būtu izkalkol;ēta, bet bārā sēdēt un lēni dzert ir ļoti bīstami

jau 9:00
man ir bail tiki gulēt, jo knenti un alra mani izslēdza tik pamatīgi, ka ir tikai lynch filmas, bez apziņas, ka tā būtu dzīve. klajš void, kas beidzas ar skaistu sauli ārā, kas gan neko nedod. es pamostos šausmīgā realitātē. no gultas tad vnm ir bail

jau izejot:
es vnk paildzinu ar katru teikumu, un atliktu cīgu. lai mazāk paliek laika bāram. jo veikalu jau atvērst stabili 10:00

mana dzīve,a tskatoties, ir bijusi veismīga, esmu bijis pat apveltīgs, savējo cilvēku pieņemts, līdz alko. pāris desmitgadēs, sagauts. es domāju, alko ir tik milzīga nelaima, ko, kas paši nesaskaras, nenojauš. heroīniķi ir sabiedrības pieņemts kā padibenes, bet neviens nejauš, ka alko ir elles degošs posts, jo sociāli pieņemts.

jau uzvilcis apavos, noskalojies:
es taču cīnos. cibā, un arī gunta, dzīvojot vairs ne kopā. domā, ka armands tikai dzer. viņi nezina, ka masīvāko dzīves daļu es patiesībā es patiesībā esmu skaidrā. redz tikai plostus, smagus, kad daudz rakstu, un nepieļauj, ka attiecības, kad esmu skaidrā preta lko ir ap 3:1

izejot jau 9:01:
vasirs nav tik šausmīgi. uztraucos tikai par plāna ar bāru izdošanos, jo arī paiet nebūs viegli, un risks ar puksteni par agru. jau tagad svīstu nežēlī, un pat duša var neoalīdzēt. vēl bezcerīgs dzērājs, kuram bārā pat var nepārdot, jo neapkalpo, katru miskastei līdzīgu.

esmnu atpakaļ, ne "heriīna like eiforijā". yik izsmest. ek napi riju savus 100 ml. aqn 25g bija ia1icinājums.

pēc sutdas miega mājās:

man vajag sievu, kas man zutaisītu ko paēst. vīrieši ir bezpalīdzīgi bērni. aukstā zupa būtu ideāli, neko smagu. un es neesmu trad vīrietis, kas lasa avīzi, kad sieviete gatavo. es ar prieku gatavoju sievietei, bet ir dienas, kad tu esi todleris
mājās. bez stersa, bet skumjāks kā visas lauras palmeres kopā. un pēc 100ml. numb, agriezta reakcija, kas parasti bijusi

jau uzpīpējis cīgu, kad MI cenšas peirunāt ēst:
lēnām izdzēru mājā v;e 200 it kā komas miers. zro netvu, bet jējas nek\afas. izslēga mani uz uz 3h siltā komā. sapnis ir vienmveidīgs ērtspaterns, kur attīsru uz lieku paternus.

heroīns, sajūta, ne viela, jo nelietoju herīnu, pienāca vēlāk

akustā zupa?

man vajag sievu, kas man zutaisītu ko paēst. vīrieši ir bezpalīdzīgi bērni. aukstā zupa būtu ideāli, neko smagu. un es neesmu trad vīrietis, kas lasa avīzi, kad sieviete gatavo. es ar prieku gatavoju sievietei, bet ir dienas, kad tu esi todleris.

man ir viss. pilna māja ar food. viss nopirkts aukstajai zupai, tik garšīgai, ka šefpavāri ēstu cepures. ir prakse, bet esmu bezpalīdzīgs. tikai uztīt tabaku

Vai kāds no jums (un, lūdzu, bez lūkošanās jebkādos palīgresursos) varētu man pateikt ar ko, jūsuprāt, atšķiras akurātums no precizitātes?