Pamazām atgriežos ikdienā

« previous entry | next entry »
Feb. 9th, 2026 | 01:36 am

Sapnī redzēju, kā domas pārvēršas par vārdiem. Sen tā nebija bijis, ka sapnis rādās nevis kā kustīgi attēli, bet gan kā teksts. Tā parasti ir bijis pēc intensīvas tulkošanas naktīm, kad sapni var lasīt kā tekstu. Uz beigām pusnomodā pat izdarīju eksperimentu, iedomājos kādu vārdu un tas uzreiz uzrakstījās. Bet vai latviešu valodā? Vēl es redzēju, kā veidojas cilvēku domas, bet pēc pamošanās ļoti sāpēja galva un maz ko atcerējos.
Kāpēc es labāk patīku kaķiem, nevis suņiem?
Tags:

Saite | Komentēsi? | Add to Memories

Comments {6}

Kitty McOutrage

(bez virsraksta)

from: [info]black_robin
date: Feb. 10th, 2026 - 12:49 am
Saite

ok, teju visās Tevis minētajās situācijās arī man kaķi ir bijuši ar mani kopā - tajā ziņā viņi ir pavadoņi, bet tomēr man gribas sacīt, ka ar suņiem tas ir citā līmenī.

sen atpakaļ es kādu laiku dzīvoju lauku mājās meža ielokā, kur tuvākais mazais miests bija 10 km attālumā. es tur biju viena ar kaķiem un suni. ja kaut kas atgadījās - suns uzreiz momentā ir ar mani, viņš ies ar mani jebkur, ja vajadzēs, no matter what. kaķi -tomēr lielākoties kā viņi gribēs.

Atbildēt | Parent | Thread

KchK

(bez virsraksta)

from: [info]kochka
date: Feb. 10th, 2026 - 01:29 am
Saite

O jā! Tas ir suņiem ļoti raksturīgi. Viņi tiešām ir sargi un uzticami pavadoņi.

Atbildēt | Parent