Pamazām atgriežos ikdienā
« previous entry | next entry »
Feb. 9th, 2026 | 01:36 am
Sapnī redzēju, kā domas pārvēršas par vārdiem. Sen tā nebija bijis, ka sapnis rādās nevis kā kustīgi attēli, bet gan kā teksts. Tā parasti ir bijis pēc intensīvas tulkošanas naktīm, kad sapni var lasīt kā tekstu. Uz beigām pusnomodā pat izdarīju eksperimentu, iedomājos kādu vārdu un tas uzreiz uzrakstījās. Bet vai latviešu valodā? Vēl es redzēju, kā veidojas cilvēku domas, bet pēc pamošanās ļoti sāpēja galva un maz ko atcerējos.
Kāpēc es labāk patīku kaķiem, nevis suņiem?
Kāpēc es labāk patīku kaķiem, nevis suņiem?
(no subject)
from:
kochka
date: Feb. 9th, 2026 - 11:31 pm
Link
Kad man sāp vēders vai jūtos slima, tad kaķis vienmēr nāk pie manis gulēt. Viens cits kaķis mani bieži pavadīja līdz lielajam ceļam. Un vēl izbrīnīja cilvēkus, nākot līdzi pastaigās ar suni. Ar kaķiem esmu kopā lasījusi, tulkojusi, rakstījusi skolas darbus. Varbūt tādi suniski kaķi man gadījušies vai vienkārši viņu ziņkārība liek iesaistīties.
Jā, viņi var sasmīdināt, lai gan kaķu koncentrēšanās pirms izšķirīgā lēciena mani ir iedvesmojosi, lai gan tādu spēju lasīt vides informāciju ar visu ķermeni man nav.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
black_robin
date: Feb. 10th, 2026 - 12:49 am
Link
sen atpakaļ es kādu laiku dzīvoju lauku mājās meža ielokā, kur tuvākais mazais miests bija 10 km attālumā. es tur biju viena ar kaķiem un suni. ja kaut kas atgadījās - suns uzreiz momentā ir ar mani, viņš ies ar mani jebkur, ja vajadzēs, no matter what. kaķi -tomēr lielākoties kā viņi gribēs.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
kochka
date: Feb. 10th, 2026 - 01:29 am
Link
Reply | Parent