Mani aizspriedumi

« previous entry | next entry »
Nov. 14th, 2017 | 02:07 pm

Jau otro dienu ievēroju vienu un to pašu cilvēku, kas peļķē pēta savu atspulgu. Kādu laiku pamīņājas peļķē un tad dodas prom. Kāpēc man tas šķiet tik dīvaini? Vai tad cilvēkam nav brīvība dzīvot tā, kā pašam patīk?
Tags:

Saite | Komentēsi? | Add to Memories

Comments {4}

restart

(bez virsraksta)

from: [info]restart
date: Nov. 14th, 2017 - 03:03 pm
Saite

Es teiktu, ka ir. Tieši tāpat kā tev ir tiesības uz saviem aizspriedumiem.

Atbildēt | Thread

KchK

(bez virsraksta)

from: [info]kochka
date: Nov. 15th, 2017 - 02:46 am
Saite

Protams, ka ir tiesības, ja nevienam neko ļaunu tas nenodara. Bet šajā gadījumā mani drīzāk izbrīnīja, kāpēc tādi aizspriedumi ir? Jo, ja tā padomā, cilvēki dara daudz it kā dīvainu darbību, tāpēc bieži vien ir grūti novilkt robežu. Un man nešķiet it kā nekas traks, ja pieaudzis cilvēks kā bērns brīnās par savu stspulgu ūdenī. Bet kāpēc tajā brīdī mani tas nobaidīja? Laikam jau pamazām sāku novilkt kaut kādas robežas prātā, pat ja apzinos, cik viss ir konvencionāls. Darboties pēc shēmas visi dara tā, nav nemaz tik interesanti.

Atbildēt | Parent | Thread

restart

(bez virsraksta)

from: [info]restart
date: Nov. 15th, 2017 - 10:01 am
Saite

Man šķiet, ka tā ir dabiska aizsargreakcija pret dīvaino, nepieņemamo. Jaunais un neiepazītais parasti biedē. Vajag laiku, lai pārliecinātos, ka tas jaunais gan ir mazliet dīvains, tomēr nekaitīgs.
Galu galā tādi pieaugušie var izrādīties arī narkomāni, kuriem nez kas ienāks prātā pēc sekundes. Drošāk ir pirmajā brīdī būt piesardzīgam. Tos var saukt par aizspriedumiem, bet būtībā tā ir neapzināta pašaizsardzības funkcija.

Atbildēt | Parent | Thread

KchK

(bez virsraksta)

from: [info]kochka
date: Nov. 15th, 2017 - 10:27 pm
Saite

Jā, kopumā piekrītu tevis teiktajam.

Atbildēt | Parent