Es varu saprast vēlmi dzīvot iztēles pasaulē, es to daru jau no agras bērnības, taču, manuprāt, tas nav pareizais ceļš, tas nenes laimi, tikai ilūziju par to.
Jā, drosmi vajag. Un pacietību, uzcītību, mērķtiecību. Augt, lai kļūtu par to, par ko Tu vēlies būt, ir liels darbs, taču, manuprāt, tas ir tā vērts. Es domāju, tas ir īstais ceļš.
Paldies par iedrošinājumu. Man ir līdzīgi, es arī esmu sapratusi, ka eskeipisms nav īstais ceļš, jo slēpšanās un melošana sev. Tāpēc arī tapa šis ieraksts, jo ilūzijas ir tādas pašas mākslīgās paradīzes, kas paralizē gribu. Fantazēt nav nekas slikts, taču, kā jau teici, nav izaugsmes, ja visu visu laiku dzīvo tādā burbulī. Es tieši pēdējā laikā cenšos trenēt drosmi, cenšos sapras, kas ir izdomāts, kas īsts, lai gan tā robeža reizēm tik gaistoša.
Jā, drosmi vajag. Un pacietību, uzcītību, mērķtiecību. Augt, lai kļūtu par to, par ko Tu vēlies būt, ir liels darbs, taču, manuprāt, tas ir tā vērts. Es domāju, tas ir īstais ceļš.