Teātris un maskas
Feb. 10th, 2017 | 07:29 pm
music: Austra - Utopia
Ja es neprotu rīkoties ar krāsām uz papīra, es varu izteikt sevi ar krāsām, spēlējot teātri. Visi reālie notikumi kļūst aizvien NEREĀLĀKI un NEINTERESANTĀKI. Aizvien interesantāka kļūst mana iedomātā pasaule... Reizēm spēle sajūk ar īstenību, tāpēcvairs nesaprotu, kas ir īsts, kas ir maska, kas ir izdomāts.
Ja pārstātu dzīvot bez maskām, vai es sajustu, ka esmu īstāka un nekas mani vairs nemocītu? Vai nav drosmes būt sev? Varbūt maskas palīdz saprasties? Spilgtajā prožektoru gaismā daudz kas šķiet iedomāti un neīsti. Paliek tikai bailes un ļodzīga sajūta. Nav bruņu, nav ādas. Ir viegli sašķīst sīkos gabaliņos.
Link | Leave a comment {3} | Add to Memories
Norauju masku, šodien man ir patiesā seja
Dec. 19th, 2016 | 02:14 am
music: Edavārdi - Viens No Tiem
Gribēju parādīt lielāko paradoksu savā dzīvē, kā es tiecos pēc brīvības un pati to ierobežoju. Draudzība ir tik trausla, cilvēki ir tik trausli. Sapņos ir patiesība. Braucu autobusā. Gandrīz nokavēju izkāpšanu, jo nez kāpēc vācu kopā kaut kādas lupatas (savas drēbes). Tomēr, lai nebūtu tik smagi skriet, aizmetu visu pa gaisu. Tik klišejiski, bet ļoti trāpīgi ilustrē, kā es pieķeros lietām un tad tās aizmetu. Varbūt tā ir ar visu?
Link | Leave a comment {2} | Add to Memories
Tik vienkārši ar vienu rokas vēzienu
Nov. 25th, 2016 | 12:59 am
music: Garbage - Stupid Girl
Varbūt tomēr anonīmais komentārs bija patiess. Otrdien uz brīdi manī bija liels spēks, drosme, it kā es būtu vesels cilvēks bez neirozēm un visām citām prāta darbības kļūdām. Visas manas bailes un iedomas šķita smieklīgas. Liela brīvība, it kā būtu tikusi vaļā no kaut kāda smaguma. Man reiz teica, kas sarunās ar cilvēkiem tik ļoti labi atklājoties kontrasti – gaišā un tumšā (noslēgtā) puse. Var ieraudzīt nelaimīgu cilvēku, bet tajā pašā laikā uz brīdi kaut kas izgaismojas. Tad atkal nodziest. Un tā tas mainās. I hate myself.
Kas man dod cerību? Šis video. Jo cilvēki, kam iet daudz smagāk nekā man, ir tikuši daudz tālāk, atraduši gaismu. Es arī to varu. Un ik pa laikam jāatgādina sev šis - pārstāt spēlēt šīs lomas, iet uz priekšu (pat ja iešana uz priekšu ir tikai prāta konstrukcija).