Hypocritic critic
I'm the cat who lost its black
Diena, kurā tu sevi neredzēji spogulī un tev nebija ēnas
Posted on 2015.06.02 at 01:48Mūzika: Zombie Zombie - What's happening in the city
Pēdējā laikā gribot negribot diezgan daudz bezpersonisku norunu. Tagad satikt random cilvēkus (nopirkt no viņiem grāmatas) ir daudz vieglāk, nekā cilvēku, kuru kādreiz sauci par savu draugu. Bet vismaz mans pastaigu maršruts ir pagarinājies, metu visādus līkločus, jo pēkšņi gribas aiziet tur un vēl tur. Tā nu esmu paguvusi izvazāties pa visādām neiedomājamām, jaukām, kā arī diezgan parastām vietām, izložņāt pāris pilsētas hosteļus, lai atrastu īsto, kur "noslēpusies" grāmata, esmu arī lekusi pāri margām, lai pa taisno tiktu uz veikalu samainīt naudu, kā arī iemaldījusies nepazīstamajā, taču savdabīgajā Pētersalas rajonā. Vienu grāmatu esmu iegādājusies no taksista. Lai gan varbūt tas nav nemaz tik savādi, gaidīt taksi nevis, lai kaut kur dotos, bet vienkārši nopirktu grāmatu.
Vispār jau šādas nedaudz neprognozējamas pastaigas man nāk tikai par labu, jo tā vietā, lai dotos mājās un aizvilktu vakara gaismai priekšā tumšus aizkarus un klausītos Ain't No Sunshine n-tās versijas uz repeat, esmu pamatīgi izstaigājusies un pārāk nogurusi. Tā nu mājās nejūtos nemaz tik nomākta.
Reizēm noskaņa pat ir ļoti līksma, apmēram, ( šāda )
Atpakaļ pie čehu humora
Posted on 2015.06.02 at 02:29
Kad skumju dienas pienāca, es smiekliem ļāvos
un, smiekliem ļāvies, biju grūtsirdīgs.
Viktors Diks
un, smiekliem ļāvies, biju grūtsirdīgs.
Viktors Diks