A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2019-09-08 01:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:attiecības

Dusmas
Es pēdējā laikā mācos atzīt, pamanīt un apzināties savas bailes. Nu tās, pat visstulbākās. (Skat, man ir bail piezvanīt augstskolai, jo varbūt nedabūšu risinājumu situācijai, kur ir viņu lietvedes(?) kļūda.) Es vispār daudz prokrastinēju un izvairos, lai nejustu emocijas. Un tagad es esmu augšā vēl pusdivos naktī (man miegs ir svēts, bet rīt jāceļas), jo es sadusmojos un netiku ar to galā. Stundas divas bakstījos bezmērķīgi telefonā. Facepalm.

Ar dusmām vispār ir tā, ka to izpaušana reti kad dod mierinājumu. Nu iesitu caurumu mūsu dzīvokļa vārīgajā sienā. Nu sarakstīju visu ko cilvēkam, paskaidrojot un izpaužot, kāpēc esmu dusmīga. Stulbi jau arī, ka cilvēki uzreiz nemaina viedokļus un savas personības tikai tāpēc, ka es izpaudu savas dusmas. :D

No vienas puses dusmas ir vēlme kaut ko mainīt. Situācijas nepieņemšana. Šajā gadījumā... ? Vilšanās par norunu necienīšanu, par savu atkarību nekontrolēšanu, par to, ka izspiež no manis mainīt savu nostāju un piekāpties, kaut es tiešām centos rīkoties kā uzskatu par labāku. Uz sevi par to, ka es nevaru izturēt un piekāpos, to, ka nevaru izturēt to, ka mani pataisa par ļauno, kura grib kontrolēt viņa dzīvi, un vispār tikai kontrolēt kontroles pēc. Nu nevar palīdzēt, ja otrs negrib. Un acīmredzot, tad nevar paļauties uz norunu. Es neesmu viņa māte, ne mana dzīve, ne mana problēma, bet ja tā kaut potenciāli kļūs par manu problēmu, es vienkārši tīšu makšķeres.

Mana problēma ir dusmas. Nepatīk tā justies. (Un miegs vaig.) Jā, es šo rakstu, lai kaut kā to visu pārstrādātu. Vēlams saprast kādu ilgstošāku stratēģiju, kā rīkoties. Viens variants ir katru reizi rakstīt cibā, nav diez ko jēdzīgi. Sajūta ir, ka risinājums ir tepat blakus tikai rokās nedodas.

Un tikko secināju, ka internets pazudis un dators uzkārās. Tehnika, kas nedarbojas ir momentāns dusmu avots. Ja ar cilvēkiem vēl kaut kā var, tad... argh.

Ai, laikam nebūs. Jāiet gulēt. Bet pagaidām atbilde ir - pieņemt un izjust dusmas, un klausīties, ko un kāpēc tās saka.



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?