A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2019-09-04 13:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:terapijas piezīmes

Īstenībā viss ir vienkārši. (Tikai sarežģīti risināms.) Neparādās man terapijā jauni simt un viens slāņi, drīzāk notiek atgriešanās pie tām pašām vecajām idejām, bet no jauna skatu punkta. Tas labi. Tā pa kripatai vien noēdīsim to visu.

Pirmais gribu atzīmēt, ka nekavēju. Un es kavēju nevis tāpēc, ka man nepatīk iet uz terapijām, bet tāpēc, ka kavēšana (un atlikšana) ir mani defaultie darbības mehānismi gribot, negribot. Un ja nepiespiežoties sanāk būt tiešām laikā, tas ir uzslavas vērts moments (manai zemapziņai un man, jo acīmredzot kaut kas iet uz labo pusi un esmu izdarījusi kaut ko pareizi, man šķiet šoreiz tas bija krav maga treniņš, būs laikam jāsāk uz turieni iet).

Runājām par prokrastināciju un to, ka ļoti baidos (grūti teikt to skaļi, bet mācos atzīt, ka baidos) iet nokārtot iepriekšējā augstskolā to, lai uzrādās akadēmiskajā izziņā tie divi nokārtotie kursi, kuri tur nav. Man bail, ka es nonākšu situācijā, kur būšu bezpalīdzīga, nezināšu kā rīkoties un situācija nebūs atrisināma. Un rakstot šeit es biju pamanījusi, tāpēc varēju terapeitam konkrēti nodefinēt, ka es izvairos no situācijām, kur varētu justies kā upuris.

Bet kā tad es jūtos, kad es esmu upuris? (Nekad nebiju par to domājusi!) Un kas man stāv pretīm, kāds cilvēks? Tas nav cilvēks, tas ir briesmonis ar astoņkājveidīgiem locekļiem, brūnā pretīgā krāsā. Un es jūtos pretīgi, tā ka uz vēmienu velk. Nevarēju nedomāt, ka viens no cilvēka tēliem, kas ir šajā briesmonī, ir Leons, bet noteikti ne vienīgai, varbūt gan svarīgākais. Ko iesākt ar šo tēlu? Instinktīvā rīcība būtu viņu sacirst gabalos, bet es saprotu, ka tas nav labākais risinājuma veids. Un es nezinu, ko darīt, tas darbs nākamajām reizēm. Šobrīd - nogaidīt, skatīties. (Jau pēc sesijas es novilku robežu un pateicu, lai nenāk klāt, tas ļoti deva atelpas sajūtu, bet pretīgumu nemazina.) Kaut kā jātiek galā ar savu neapzināto naidu pret šo tēlu.

Atgriezāmies pie tā, ka nav pamata drošības sajūtas. Kā lai es jūtos droši, ja dzīvē man kaut kur blakus ir šis briesmonis? Un vai es esmu viena pret šo briesmoni? Jā! Viena! Izsaucos pat - ko var no manis gribēt! Jo es biju viena, kad man patēvs darīja pāri, tad es biju emocionāli viena pamatskolā, jo oma bija vēsa, onkulis iemācīja apspiest emocijas, tēvs manā dzīvē neskaitās, pat kad atkal atsāku dzīvot kopā ar mammu, reālu emocionālu atbalstu uz savām problēmām es nesaņēmu (un jau tajā laikā es biju norobežojusies, ka vienu reizi apjautāties vai neiet pie skolas psihologa, neskaitās baigais atbalsts, un nē, pie tās kazas es neiešu), draugu man pamatskolā nebija, pēc vidusskolas arī bija nereti brīži, kad draugu man nebija, attiecības līdz 28 gadu vecumam man praktiski arī nebija. Protams, es savā prātā esmu viena pret to briesmoni! Es lielāko daļu savas dzīves esmu bijusi viena. Tagad tas ir mainījies pamazām ārējā dzīvē, bet iekšā tas tik ātri vēl nemainās.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]snorke
2019-09-05 01:54 (saite)
man tik lotu tuvu sii tema, ka ne izteikt ! man tomer ieksaa viss mainijas tad, kad es arii aareja pasaulee izrunaju un pat izkliedzos, loti, loti. Nu nafig saudzet cilvekus, kas nav ipasi saudzejusi tevi. man palidzeja john wick taktika -aiziet un visus apsaut, iznakt brivam paari likjiem. Ir iespejamas citas taktikas, varbuut. un visa ideja jau ir tada: TOREIZ tu nevareji neko darit, jo tev bija jaizdzivo, tu izdzivoji, forsi, pareizi darits, bet TAGAD tev vairs nav jabaidas, tu vari naidu apzinaat un izpaust (ko nevareji tad), un nevajag to naidu apslapet, naidu vajag apzinaat un atbriivot, ka teica viens mans burvigs terapeits, frankla skolnieks - naids ir transportlidzeklis, vins aizvedis tevi tur, kur tu velies noklut, un taa tiesam ir, tu atrodi un atbrivo savu naidu, un tu esi citaa vietaa, un taa ir laba vieta, , atslegas vards ir bailes, bailes, ka tevi nemiles, bailes, ka taa neklaajas, bet zini, bet nee, tev ir tiesibas just un teikt, un tad ari viss cits sasledzas - sobrid man pat nav vairs taa naiad un liekas, ka visi sastaptie cilveki bijusi tirie engeli

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]neraate
2019-09-05 22:26 (saite)
Ļoti kruts komentārs, paldies! Par šo jāpadomā. Naids ka transportlīdzeklis ir ļoti spēcīgi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2019-09-07 14:33 (saite)
nujaa, un vins teica, kad tu noklusi tur kur tu gribi noklut, naids tev vairs nebus vajadzigs, un taa tiesaam bija, naids palidz atbrivoties un tad nokriit nost jo vairs nav vajadzigs :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]neraate
2019-09-07 15:41 (saite)
Jāatceras pierakstīt blociņā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]klusums
2019-09-06 12:46 (saite)
NU NAHUJ TU DOMĀ KA TAVA SITUĀCIJA IR MANA SITUĀCIJA?
Man tuvie cilvēki IR mani saudzējuši. Tikai nav mācējuši paši dzīvot un attiecīgi tāpēc arī pasargāt un dot to, kas tanī brīdī būtu bijis nepieciešams. ES TAGAD ESMU PĀRĀKA PAR VIŅIEM. Kāpēc man darīt tagad pāri citiem savā paštaisnajā naidā, ja es zinu, ka dusmu sprādziena rezultātā es jutīšos vienkārši sliktāk?

Paldies, un es esmu arī izdusmojusies uz mammu un tuvajiem cilvēkiem. Konkrētais agresors ir miris un vienīgais, kas ir palicis, ir viņa tēls manā apziņā. Manā apziņā. Tā ir daļa no manis. Es esmu gana ilgi piekopusi agresiju pret sevi. Tagad es mācos sevi mīlēt. Un arī robežas nospraust ar mīlestību nevis naidu un agresiju.

Jā, emoiju atzīšana un izrādīšana ir nozīmīga. Bet tikai nepiedēvē man situāciju, kura nav mana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2019-09-06 20:51 (saite)
nu, principaa es runaaju par sevi, bet, jaa, nedomaju, ka tava situacija ir tik unikala un tik loti atskiriga no manis, pats fenomens jau ir lidzigs, nu, detalas atskiras. Tas "konkretasi agresors" jau ir tikai dalja no kopeejaas bildes, vins nebutu bijis iespejams, ja nebutu cilveku, kas padarija vinu iespejamu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]klusums
2019-09-07 16:02 (saite)
Mūsu situācijas (un risinājumi) ir diezgan atšķirīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?