A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2019-08-20 21:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Iesāku es vakaru ar liegu laiskumu, bet tad tas ievilkās un sāka smacēt. Jāpieraksta, ko vēl atceros no pagājušās nedēļas terapijas sesijas.
Tā bija reize pēc Helingera, principā parunājām par tur notikušo. Vēlreiz (besī tas, ka viņš aizmirst lietas) pastāstīju par patēvu, tikai šoreiz jau ar konkrētu... erm... situācijas kontekstu un tā, ka viņam aizgāja, ka tiku nopietni traumēta agrīnā bērnībā ar kaut kāda veida vardarbību. Varbūt manā stāstījumā vairs nebija iekšējās daudzpunktes, to ir nomainījusi izsaukuma zīme. (Ceru sagaidīt arī punktu.)

Viņam bija ideja, ka man vajadzētu vairāk uzzināt, kas par cilvēku ir bijis Leons. Es kategoriski iebildu. Viens ir tas, ka es negribu. Ok, es piekrītu, man viņš un situācija ir jāpieņem un jāatlaiž, bet es negribu par viņu zināt, kas viņš bija par cilvēku! Otrs ir tas, ka man reāli neinteresē un garlaiko šī ideja. Pat par tēvu es īsti negribu uzzināt vairāk un viņš man pāri nedarīja (tikai pameta, divreiz, principā "attiecības"/attieksme pret viņu man ir sakārtota, bet laikam mazs rūgtumiņš vēl ir. :D ). Trešais, un šis ir galvenais arguments - es netaisos ar māti par to runāt. Pirmkārt, man nevajag viņai iebāzt degunā to, ka man darīja pāri un viņa to vispār neredzēja un varētu teikt ignorēja. Otrkārt, ja cilvēks dara pāri piecgadīgam skuķim, tad savai sievai jau arī netika mazāk, saderam. Kāpēc man to raut tagad uz augšu? Kā vārdā? Jā, es ļoti sargāju sevi un savu mammu šajā situācijā, nekādas uzzināšanas vairāk par Leonu nenotiks.

Ne šoreiz, bet iepriekšējā reizē, terapeits atzinīgi izteicās, ka es viņam pateicu nē. Sargāju savas robežas, bet neagresīvi un jauki. Kas ir īstenībā ļoti... forša atziņa man pašai. Man joprojām liekas, ka es nemāku savas robežas sargāt. Bet no otras puses tas ir kontekstā ar cilvēkiem, kuri ignorē, kad pasaku, kādas ir šīs robežas. Bet tur man klikšķis pārslēdzās, tagad visi trīs puiši, kas man ir, visi respektēja manas robežas. Bet tas ir par to, ka tu satiec to, ko sagaidi. Un tagad laikam es māku gan sargāt savas robežas, gan sagaidīt, ka tiks ievērotas manas robežas. Iepriekšējās attiecības gan man iesākās ar konsenta pārkāpumu, kad bija konkrēti norādītas robežas. Vēl tas nav izdarīts, bet robežu neievērošana ir jāliek pie dīlbreikeriem. Hmm... Kaut kā vilcinos... No vienas puses - dura, tagad man nevajag jaunas attiecības un vispār tas ir loģisks dīlbreikeris. Bet no otras puses ir vēl tāda sajūta, ka... tad man nebūs jaunu attiecību, ka man nav tiesību uzstādīt kaut kādas tādas prasības (wtf??), ka... vienkārši kauns un neticība. Hah, redz kā! Ar visu šo iestarpināto rindkopu, kur tikai divi pirmie teikumi ir par to, kas notika terapijā, es uzraku citus savus gružus. Neko, gan ar laiku.

Atpakaļ par to, kas tika runāts terapijā.
(Something somenthing nesaņēmos. bet par to, ka mūs vairāk ietekmē un traucē dzīvot aizsargmehānismi nevis pati trauma.)


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?