A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2019-06-19 14:11:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien pēc nedēļas pauzītes uz terapiju. Par iepriekšējo atskaiti kāds atkal noprokrastinēja. Kopumā skatoties lietas, augstskolas lietas nebīdās uz priekšu, varbūt jāiet lamāties, zāles esmu atkal samazinājusi, jūtos stabilāka, daudz, intensīvu notikumu pat mani nenograuj, un ir enerģija. Diemžēl gan joprojām esmu introverts. :D

Pretestība. Principā es uzdūros tīram tēlam, kas man ir pretestības simbols. Nonācu es pie tā caur līdzību, kad aizgāja atkal runa par to, ka es nespēju padarīt lietas, kuras es gribu. Ok, jā, var vienoties, ka es negribu kārtot istabu un krāsot logu ailes, bet ir līmenis augstāk, ko es ļoti vēlos - es vēlos iekārtot savu dzīves telpu sev patīkamu. Bet nevaru. Tas ir kā stāvēt durvju priekšā, aiz kurām ir kāds mazs bet personiski ļoti svarīgs dārgums, bet tu netiec tam klāt. Un līdz izmisumam. Jo tas nav tikai par istabu, bet par dzīvi vispār - iekārtot savu dzīvi. Un es netieku grām šīm durvīm. Es lieliski apzinos, ka droši vien būs citas durvis manā ceļā un galu galā, tas dārgums, kas aiz durvīm arī nav princeses dzīves apsolījums, bet tas ir te un tagad un tālākā ceļa spriedelējumi ir bezjēdzīgi. Es zinu, ka izaugsme notiek mazos solīšos, nekad vienu durvju atvēršana nemaina dzīvi par 180. Bet tas, kas ir aiz durvīm ir ļoti svarīgs.

Kas notika, kad man teica iejusties durvju tēlā? Pirmkārt bija grūti, kas man nav tipiski, es parasti lieliski spēju iejusties tēlos. Otrkārt - pretestība. Nu tā, ka Pretestība. Nu tā, ka pilnīgi nelaba dūša un uz vēmienu velk cik ļoti pretestība. Tāds prom visu, neko negribu, viss pretīgi, prom, prom, prom.

Un tā ir daļa no manis. Būs ar ko tālāk strādāt.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?