Cabaret Voltaire seit 1916
Cabaret Voltaire seit 1916 |
|
| About this Journal | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Feb. 1st, 2013 @ 05:54 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Gribēju izdarīt labu darbu, uzzvanīt tam džekam un pateikt, ka viņa nozagtā mikroviļņu krāsns ir mūsu virtuvē un ka viņš mierīgi var nākt tai pakaļ, bet skrienot aizmirsu atslēgas dzīvoklī un aizcirtu durvis. Man neveicās, jo tieši šodien abas dzīvokļabiedrenes, kas vienmēr ir mājās, ir aizbraukušas prom. Stāvu bezroku krekliņā ar telefonu, kuram tūlīt nosēdīsies baterija, bet nezinu, kam lai zvana, varbūt būs līdz pirmdienai tā jāstāv. Uzzinu, ka mājas pārvaldnieks, kam ir ekstra atslēgas, tieši šonedēļ atvaļinājumā. Prom. Tad man sāka veikties, jo nejaušības dēļ ekstra atslēgu saišķis bija pie vienas kaimiņienes, kas velīgi atslēdza un ielaida mani atpakaļ. Izrādās, ka parasti šādos gadījumos jāmaksā 15 vai 50 eiro soda nauda. Bet man veicās. Mikrodžeku sazvanīju, atbrauca, savāca un pat neuzzināja, cik nervu man prasīja šī labdarība. | |||
| Feb. 1st, 2013 @ 12:57 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
ok, tā kā manas pēkšņās filoloģiskās superspējas pāris ierakstus iepriekš gandrīz nevienu nepārsteidza, pakačāšu pašapziņu, pārstāstot savus atklājumus par vācu mākslas vēstures studentu zināšanām. Robert Ķ., ja Tu šito lasi, tad zini, ka vari turpmāk gulēt mierīgi, mums ar izglītību viss te tomēr ir kārtībā. Seminārā par Polijas laikmetīgo mākslu atklājās, ka manas kursabiedrenes nezina, piemēram, ko nozīmē tāds jēdziens kā "avangards", mopdernisms priekš viņām arī ir "kaut kas", kas notika kultūrā 20.gs. sākumā, viņas nevarēja paskaidrot, kas ir impresionisms, postmodernisms, par slavenākajiem 20.gs. māksliniekiem nemaz nerunājot. Ā, viņas nezināja arī, kas ir "manifests". "Etwas schriftlich...?", kautri bilda viena no viņām. Mjā. Lieki piebilst, ka manas prezentācijas par socreālismu spožums un posts ar smalkajām atsaucēm uz fuko, džeimsoniem un ārentēm palika nenovērtēts. Pārrunāju savus šokējošos atklājumus ar Dārtu, manu šejienes latviešu drušku, viņa savukārt padalījās informācijā par savu kursabiedreni-lietuviešu filoloģijas maģistranti, kas nezina, ar ko dzeja atšķiras no eposa vai poēmas. Mjā. Un gatavojas rakstīt maģistra darbu par Lietuvas baroka literatūru. Kuras nemaz nav. | |||
| Jan. 31st, 2013 @ 04:20 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Jāmēģina atradināties saukt mūsdienu vāciešus par nacīšiem. Tas nav godīgi pret vēsturiskajiem nacistiem, jo ir pārāk aizvainojoši pat priekš viņiem. | |||
| Jan. 20th, 2013 @ 07:27 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: Morphine - Good Woman is hard to find Šorīt pamodos ar ieslēgtu gaismu atvērtu logu drēbēs apvemtu dekoltē sasistu galvu sasistu seju daudzām neuzrakstītām rakstu zīmēm ballīte laikam izdevusies | |||
| Jan. 19th, 2013 @ 01:57 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Šonedēļ biju pie pasniedzējas apspriest savu referātprezentācijas tēmu un nopratu, ka beidzot arī man kāda jautrība tiek garantēta. Pirms tam bez jebkādiem nepiedienīgiem nolūkiem izvēlējos rakstīt par sociālistiskā realisma un modernisma attiecībām pēckara Polijas mākslā, kas izrādās ir ļoti specifiska tēma, jo vācu bērni par to praktiski neko nezina, atškirībā no mūsu postproletariātiskās paaudzes. Es gan arī neesmu nekāda staigājošā hidroerudīcijas stacija, bet, kad pāris vārdos izstāstīju sava stastījuma uzbūves plānu, viņa sajūsmā sasita Lai atkratītos no augstprātības grēka, uzreiz jāatrunā, ka tā būs patīkama pārmaiņa pēc mana 4 mēnešu ieslodzījuma ciema muļķīša ampluā. Tagad tikai neizblamēties un netīšām neiekāpt atpakaļ ciema muļkīša biksītēs. | |||
| Jan. 16th, 2013 @ 04:47 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: Pornopop - Little Kafka [http://www.youtube.com/watch?v=-HE] Es nepārspīlēšu, sakot, ka šejienes izglītības sistēmā es jūtos kā Kafkas romānā, piedodiet par banalitātēm. Tiesa, Kafka ir Kafka un šejienes dzīve ir tikai bāla sižeta atrauga, ko es arvien vairāk nicinu. Nu kāpēc es jau kopš oktobra nevaru saņemt nekādas atbildes uz ļoti vienkāršiem jautājumiem, kas skar manu eksāmenu kārtošanu, atbildīgie sūta mani no viena atbildīgā pie otra, savas vāciskās attieksmes variējot no izbrīna par viņu traucēšanu ar tik pašsaprotamiem jautājumiem, līdz pilnīgai neizpratnei, ko es vispār gribu. Tas viss saprotamā kārtā iet caur birokrātijas konveijeri, līdz ar to cilvēcīgam kontaktam, vēlmei sadarboties un saprasties nav vietas šajā seriālā. Varētu ļauties žēlabām par savām niecīgajām domāšanas baterijiņām, kas neļauj tikt galā ar birokrātiskiem dzīves sarežģījumiem, bet neba es vienīgā te tāda Kafkas atmosfēras apdvesta - pārējie neko vairāk par mani arī nezina. Vismaz tie pārējie, ar ko es te kontaktējos. Tikai viņi par to nestreso, atšķirībā no manis. Nezinu, kādēļ. Varbūt tāpēc, ka, atšķirībā no manis, viņi nav galvenie varoņi, caur kuru uztveres prizmu tiek risināts vēstījums, xa. Piedodiet par banalitātēm un pārspīlējumiem. Es nepārspīlēšu, sakot, ka šejienes izglītības sistēmā es jūtos kā Kafkas romānā. | |||
| Jan. 8th, 2013 @ 11:22 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: http://www.youtube.com/watch?v=FOyDTy9DtHQ Runājot par Bovija dzimšanas dienu un viņa jauno singlu, atcerējos vienu no šejienes dzīves lielākajām "traumām", proti, kad es kādā jūtūbes diskotēkas vakarā pateicu, ka uzlikšu Boviju, biedri jautāja, kas tas tāds ir. Un viņi nejokojās.  | |||
| Dec. 18th, 2012 @ 10:22 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Iebraucot Greifsvaldē, uz vienas no pirmajām mājām ir milzīgs ANTI FA grafiti. Kā jau daudzviet citur, neiztrūkstoši ir arī tāda paša satura stencili, uzlīmes utt. Tas viss savukārt ļoti disonē ar šejienes galvenās iestādes, universitātes, nosaukumu, kas tiek saukta Ernsta Morica Ārnta vārdā. Nu lūk, it kā nepietiktu ar to, ka šo nosaukumu ir ļoti grūti iegaumēt un es joprojām no galvas nespēju uzrakstīt savas mācību iestādes nosaukumu, šis te dzejnieks Ārnts savulaik bijis liels rasistiņš un antisemītiņš, kam par godu nacīši 1933.g. arī novelēja universitātes godu atdot viņam. It kā nieks, bet nepamet sajūta, ka šī vīra naidīgais gars joprojām elpo caur namu sienām. Nu, piemēram, pazīstamās lietuvietes sūdzējās par vienu profesoru, kas lekcijās atklāti ieņirdzot par Baltijas studentiem. Es pati arī saskaāros ar frāzi "nujā, tie baltieši, ko gan viņi vispār...". Un šodien uzzināju, ka čehu paziņām uzlikuši 250 eiro sodu par netīrām grīdām (!) pēc ballītes rītā (kas uzreiz tika nomazgātas), tikmēr cittautieši savās ballītēs un pēc tam ar grīdām var darīt ko grib, sodu liek tikai tiem Īsterneuropiešiem. Eiropa mūs nesapratīs. | |||
| Dec. 2nd, 2012 @ 04:45 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: György Ligeti - Continuum Kādreiz labprāt iepazītos ar antropoloģiski ievirzītu pētījumu par vāciešiem un viņu Ziemassvētku svinēšanas / gaidīšanas īpatnībām. Savu rakstāmgaldu pametu reti, bet ja gadās paskatīties pa logu, pretī paveras pretējās mājas iedzīvotāju apsēstība ar gaismekļiem hipertrofētos izmēros un daudzumos. Laikam mēģina pievilināt Austrumu gudros. Savas personiskās Ziemassvētku aksesuāru tieksmes izbaudu tikai sirsniņā, jo naudas naf un nafig krist bļosku kārdinājumos. Un vispār dzīvoju samērā pieklājīgā askēzē, vienīgie telpas personificējumi kopš ierašanās ir Studijas plakāts ar Kurševas zīmējumu, omes fotogrāfija un ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} avral dāvinātā Sv. Franciska svētbilde. Lietas ne tikai jāsauc īstajos vārdos, bet arī jāiekārto attiecīgi. | |||
| Nov. 20th, 2012 @ 02:15 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Runājot par hronoloģiski iezīmīgo - šodien pirmo reizi piedzīvoju komunikāciju no t.s. kursabiedru puses. Tikai 1,5 mēneša laikā! Kas zina, varbūt tie vācieši beigās tomēr izradās cilvēki. Vispār jutos diez gan saērcināta par to, ka neviens visu šo laiku nepievērsa uzmanību tai mazajai, klusajai meitenei, kas vārdnīcu neizlaiž no rokām un izskatās acīmredzami vientuļa un nedroša. Nav jau tā, ka man viņu "draudzību", komunikāciju vai small talk laipnību baigi vajadzētu, vairāk satrauc pats fakts, ka normāli ir nekomunicēt, nevis komunicēt. Sākumā domāju, ka tā ir tikai man. Iedomīgās sejas izteiksmes vai nesmuko drēbju dēļ. Vai tādēļ, ka izskatos pēc Annes Frankas. Bet nē, līdzīgā vakuumā atstāti arī citi nevācu studenti, ar kuriem ciniski folklorizējam visādas "sooo german" izturēšanās un situācijas. Sausais atlikums no tā visa ir atklāsme, ka es un mēs, latvieši, esam krietni draudzīgāka un "normālāka" nācija, nekā šķiet ikdienā. | |||
| Nov. 18th, 2012 @ 03:37 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Jāteic, ka Ziemassvētki mazajām Hanzas pilsētiņām piestāv ideāli. Ziemassvētki tām ir kā radīti. Un otrādāk. Vakar Šverinā skatījos, kā veļ fahvercīgās laukuma bodes tirgus ierindā un uznāca tāda "right place" sajūta. (pēc tam izblandījos pa šo te smukulīti). Te, pie mums, gan vēl nekas īsti nav sācies, bet es nevaru vien sagaidīt, kad šeit smaržos pēc karstajiem vīniem un izskatīsies šādi:  | |||
| Oct. 16th, 2012 @ 11:30 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Dzīvojot pilsētā, kurā ir lielākā velobraucēju populācija valstī (according to wiki-šmiki), man ir tas prieks baudīt teju ideālu velokultūru. Pagaidām neesmu novērojusi teju nevienu velobraucējiem draudīgu situāciju, ar kādām braucot pa dzimtenes ceļiem saskāros visu laiku un šī iemesla dēļ uzskatīju, ka esmu vienkārši īpaši tizls un neizdevies veloeksemplārs. Tagad manas domas ir krietni mainījušās, izrādās, ka es braucu dikti eleganti, tapat kā visi pārējie satiksmes dalībnieki. Jau pirmajā dienā sāku ripināties pa braucamo daļu, kas ir diez gan drosmīgs sasniegums tādai zaķpastalai kā es. Un zvaniņa šķindināšanu arī visi uztver kā draudzīgu "hei, zaķīt, nenobīsties, es te tūlīt braukšu", nevis "papis malā, kropli". Nu un vēl viskautkaspatīkamstādāgarā | |||
| Oct. 2nd, 2012 @ 10:00 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Vēl vairāk par pašu mājilgošanos mani satrauc atskārsme, cik vārga un tuvum-atkarīga es izrādos. Nepatīkami justies nepatīkami, bet patīkami beidzot nejusties skarbai un aukstai, jo šo čauliņu man apkārt ir bijis pārāk daudz, respektīvi, varbūt ar mani kopumā nemaz nav tik slikti, cik bijis pēdējos mēnešos, bet ko nu par mani, labāk iepostošu kādu savas mazpilsētas tūristbildi, ko ieknipsēju no augstākā baznīcas torņa. Atveriet vismaz aiz cieņas pret manām joprojām sāpošajām kājām, kuru īpašniece bija nodevīgi piemirsusi savu netīksmi pret kāpšanu klaustrofobisku izmēru vēsturiskās celtnēs. Šis noteikti bija pēdējais sakrālās arhitektūras alpīnisma mēģinājums manā mūžā. Tas grūti saskatāmais zilais laukumiņš horizonta dziļumos ir jūra, un tas ir labi, jo jūra vienmēr ir labi.
| |||
| Oct. 2nd, 2012 @ 05:31 pm Kā man iet | |||
|---|---|---|---|
Jūtos diez gan smagi, esot tik tālu no mājām un mīļotā, domāju, ka palikšu šeit uz neilgāku laiku kā plānoju, domājiet, cik slikti gribat par mani. | |||
