| Oct. 16th, 2012 @ 11:30 am (no subject) |
|---|
Dzīvojot pilsētā, kurā ir lielākā velobraucēju populācija valstī (according to wiki-šmiki), man ir tas prieks baudīt teju ideālu velokultūru. Pagaidām neesmu novērojusi teju nevienu velobraucējiem draudīgu situāciju, ar kādām braucot pa dzimtenes ceļiem saskāros visu laiku un šī iemesla dēļ uzskatīju, ka esmu vienkārši īpaši tizls un neizdevies veloeksemplārs. Tagad manas domas ir krietni mainījušās, izrādās, ka es braucu dikti eleganti, tapat kā visi pārējie satiksmes dalībnieki. Jau pirmajā dienā sāku ripināties pa braucamo daļu, kas ir diez gan drosmīgs sasniegums tādai zaķpastalai kā es. Un zvaniņa šķindināšanu arī visi uztver kā draudzīgu "hei, zaķīt, nenobīsties, es te tūlīt braukšu", nevis "papis malā, kropli". Nu un vēl viskautkaspatīkamstādāgarā |
