Tava draudzene droši vien pati uz to uzprasījās. Ja vetārste bez maksas ārstētu katru no ielas atnesto kaķīti, tad viņas praksei būtu jāpiesaka bankrots. Un kāpēc tad K. pati nevarēja savākt to līķi? Es pieļauju, ka likumu normu dēļ vetārsti paši nedrīkst tos izmest miskastē un par to viņi maksā citiem dienestiem, lai tos sadedzinātu. Necenšos attaisnot vetārstes uzvedību, bet censties lāpīt pasauli ar svešu naudu arī diez kas nav.
Problēma bija komunikācija. Lai nu kā, ja es būtu ārsts un saprastu, ka nesanāks un klients lido. Tā standarta situācija. Tas būtu jau atrunāts ar neparedzamiem izdevumiem vai ar pats braucot mājās to kaķi noraktu, bez nekādiem papīriem vietējā mežā.
Mēs jau nezinām detaļas, bet latviešiem ar komunikāciju tiešām ir lielas problēmas. Ļoti bieži no klientiem sagaida kaut ko tādu, kas nekur nav tieši pateikts. Es pat teiktu, ka latvieši skaidru komunikāciju nesaprotamu iemeslu dēļ uzskata par kaut ko nepieklājīgu.
Droši vien, ka vetārste tikai pateica, ka līķa savākšana maksā tik un tik, bet aizmirsa pieminēt, ka, ja tas netiek apmaksāts, tad klientam pašam tas ir obligāti jāsavāc. Bet kad klients pēc procedūras to nevēlējās darīt un pagrieza muguru, lai dotos prom, tad vetārste to uzskatīja par apvainojumu un izpauda savu niknumu neadekvātā veidā. Tas viss varēja izpalikt, ja iepriekš abas puses būtu laipni vienojušās, kas katra uzņemsies.
mana draudzene ir reti miermīlīgs un patīkams cilvēks, tas pirmkārt. otrkārt, jau pirms iemidzināšanas draudzene pateica, ka naudas viņai vairāk nav un ka ārste labāk zināšot, ko ar to kaķi darīt, un aizgāja prom, pati neaprokot, tikai tādēļ, ka naivi ticēja, ka ārste labāk zinās, kā un kur to izdarīt.
"Tava draudzene droši vien pati uz to uzprasījās."
Nu nu. Pieaugušiem, garīgi veseliem cilvēkiem ar dzīvnieku līķiem mētāties nav normāli.
Nav normāli, bet tas nenozīmē, ka klientam nevajadzēja to pašam savākt. Dusk jau norādīja, ka tā bija komunikācijas problēma.
es atkārtošu, karuna:
mana draudzene ir reti miermīlīgs un patīkams cilvēks, tas pirmkārt. otrkārt, jau pirms iemidzināšanas draudzene pateica, ka naudas viņai vairāk nav un ka ārste labāk zināšot, ko ar to kaķi darīt, un aizgāja prom, pati neaprokot, tikai tādēļ, ka naivi ticēja, ka ārste labāk zinās, kā un kur to izdarīt.
Jā, tas apstiprina, ka tā bija savstarpēja komunikāciju problēma.