bļe, tie debilie saskatītāji vienreiz varētu beigt saskatīt? vienkārši vairs nav izturams.
tā iet, ka bērnībā visiem literatūras stundās stāsta, kā tieši sētnieka pufaikas krāsa simbolizē trīsdesmitgadu kara ciešanas. tagad šie varenie interpretētāji visur spēj saskatīt pilnīgi jebko.
es te, protams, ākstos, bet nu skumji & dumji tas viss.
man šķiet, ka cilvēki pandēmijas atņemtās brīvības kaut kā sublimē uzbrūkot radošajām brīvībām - nupat satrakojušies arī par Annas Heinrihsones instalāciju Ziedoņdārzā, vajagot novākt, traucē (tur vienkārši Čaka istabas parafrāze stikla kastītē, labrīt)
Vispār nedaudz atgādina tos BLM protestus štatos, kur arī satrakojušies indivīdi pamanījās saskatīt rasismu pilnīgi visur.