es vēl meklēju vārdus recenzijai, bet, nu, pirmkārt paši darbi ir pārsteidzoši vāji atlasīti - pat ļoti lieliski autori pārstāvēti ar saviem nebūt ne labākajiem darbiem (piem., uz Krumholca skulptūtu vispār nevaru skatīties, acis sāp, cik šķībi un neveikli), otrkārt, nekādas refleksijas par kolekciju - nu nevar 2020. g. vnk izlikt "kaut ko" bez jebkādas loģikas vai principiem, treškārt, agneses kleinas uzskati par mākslas zīmološanu ir nepiedodami sekli, ceturtkārt, darbi izkārtoti pēc krāsiņām (!), Marinai Abramovičai un Sindijai Šērmanei izskatoties pēc parastām foto māksliniecēm - darbu oriģinālais vēstījums ir smagi trivializēts, padarot tos daudz dumjākus un prastākus. Bet smuka toča selfučiem!
IR intervijā bija uzsvērts, ka par visu ir piedomāts, īpašs paragrāfs veltīts tam, ka ir papīra, nevis plastmasas salmiņi, ja vēlas iegādāties dzērienu!