Oi, kā es šo saprotu.
Bet jāsāk tas mainīt. Jo, lai cik "tjipa sekli" ir gribēt naudu, it sevišķi, ka reiz strādā kultūras jomā un tas pat ir nepieklājīgi "gribēt naudu", jo Tu jau to dari, jo to mīli utt.
Bet man patīk, ka man ir nauda. Es labāk strādāju. Ja varu atlauties savu apelsīnu sulu, fitnesu, nezinu kaut faking pieaudzētās skropstas.
Jo māksla jau tā rodas mokās. Un labāk ir, ja mokām nenāk klāt arī stress par to, kā samaksāt elektrības rēķinu.
man šķiet, ka tās "darbīguma" atmosfēras uzturēšanai arī aiziet lielākā daļa manu tēriņu. Es labāk strādāju, kad mana āda izstaro jaunāko yves saint laurent parfīmu (protams, atkal vajadzēja gūglēt pareizrakstību)