Cabaret Voltaire seit 1916

nu, Velbeka gabals tieši pārjautā ideoloģiju (lai gan pārjautājama būtu pati aksioma par to, ka mākslai jāreducējas uz pārjautāšanu, interpretāciju, dekonstrukciju, grieķu un renesanses māksla nav nekāda pārjautāšana, tie ir pasaules modi), kopā ar Hermaņa inherenti pārjautājošo tendenci, tas būs super.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

čota vairs nejūtu to pāŗjautājošo tendenci atsevišķos jautājumos

(t.s. klasiskajai mākslai ar ideoloģiju ir pavisam cita veida attiecības, jo tā top ideoloģiju ietvaros, nevis ārpus tām, iepretim mūsdienu/laikmetīgajai mākslai, kas sevi pozicionē kā autonomu refleksiju par dajebko)

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

varbūt Hermani nemaz neinteresē "laikmetīgā māksla"? kā redzams, Hermani interesē "klasiskā māksla", jo teju visās intervijās viņš ir atzinis, ka mākslā/estētikā viņu interesē tieši skaistais (kas reizēm pārklājas, reizēm nepārklājas ar autonomu refleksiju par x), no laikmetīgā mākslinieka prasot dekonstrukciju, tu jau vēlies politizēt arte pour arte, ko, šķiet, Hermanis arī gribētu iemiesot, tomēr visas pēdējās izrādes Hermanim ir nešaubīgi politiskas. linkotajā intervijā Hermanis tieši aicina pārjautāt, piem., Vācijā valdošo dogmātismu, kas no mākslinieka sagaida kreisumu (vai, vienalga, dekonstrukciju, rietumu opresīvo struktūru atmaskošanu un citu tuftu). arī tā ir pārjautāšana.

(ieliet vēl)(Parent)