varbūt Hermani nemaz neinteresē "laikmetīgā māksla"? kā redzams, Hermani interesē "klasiskā māksla", jo teju visās intervijās viņš ir atzinis, ka mākslā/estētikā viņu interesē tieši skaistais (kas reizēm pārklājas, reizēm nepārklājas ar autonomu refleksiju par x), no laikmetīgā mākslinieka prasot dekonstrukciju, tu jau vēlies politizēt arte pour arte, ko, šķiet, Hermanis arī gribētu iemiesot, tomēr visas pēdējās izrādes Hermanim ir nešaubīgi politiskas. linkotajā intervijā Hermanis tieši aicina pārjautāt, piem., Vācijā valdošo dogmātismu, kas no mākslinieka sagaida kreisumu (vai, vienalga, dekonstrukciju, rietumu opresīvo struktūru atmaskošanu un citu tuftu). arī tā ir pārjautāšana. |