nu, spriežot pēc Taviem cibas postiem, teātris Tev ir daudz svarīgāks par vīriešiem un realizēšanos romantiskās attiecībās (mani vecāki savukārt ir no otra grāvja, vienmēr cenšoties mani uzaudzināt par centīgu karjeristi)
Nu jā, tā jau arī ir - līdzko ir kaut kāds aktīvais radošais process, par dzīves "romantisko pusi" vispār aizmirstu. Bet mani vecāki laikam joprojām klusībā cer, ka apprecēšos un "nākšu pie prāta"...