nē, es pati vēl esot bērns, man katru dienu saka dzīvesbiedrs :)
bet tas jau tieši labi! kopā varēs augt un mācīties. Kota', kad sirms kūsis un domas tik pie balderjāņiem, pareiza mīkstuma čībām un "Ugunsgrēka", ies skriet kādam rāpulim līdzi un teikt "es Tevi ļoti labi saprotu, bet..."?!
tā ka es esmu ļoti jaunu vecāku bērns, man ir pieredzē balstīti aizspriedumi pret pārāk "jauniem un trakiem" vecākiem - man šķiet, es pusi bērnības pavadīju pie vecāku draugiem nakšņojot, kamēr manējie apkārt ballējās :) tādēļ pašai gribas bērnoties tad, kad pārējās intereses mērenākas, bet nerobežojas ar balderiāņiem un ugunsgrēku :)
tad atkal būs jāpelna nauda, par ko dzīvot to pieklājīgo dzīvi:D
bet tas tā, protams, humors
vispār jau man ir pasaulē brīnišķīgākais auklējamais bērns, ar ko realizēt daļu bērnmīlestības. Tiesa, pēdējā laikā vairs nesanāk viņu bieži satikt, tāpēc laikam arī tādi sapņi.
vai ne, es ar par to pašu. kad es saku, ka kauč tagad, būtu tik taisītājs, neviens netic. visi tagad tik par tām karjerām, tik par to pieaugšanu, kad ta pieaugs, kur mēraukla? kad maziņais uztaps, vienā mirklī pieaugs :)