tā ka es esmu ļoti jaunu vecāku bērns, man ir pieredzē balstīti aizspriedumi pret pārāk "jauniem un trakiem" vecākiem - man šķiet, es pusi bērnības pavadīju pie vecāku draugiem nakšņojot, kamēr manējie apkārt ballējās :) tādēļ pašai gribas bērnoties tad, kad pārējās intereses mērenākas, bet nerobežojas ar balderiāņiem un ugunsgrēku :)
tad atkal būs jāpelna nauda, par ko dzīvot to pieklājīgo dzīvi:D
bet tas tā, protams, humors
vispār jau man ir pasaulē brīnišķīgākais auklējamais bērns, ar ko realizēt daļu bērnmīlestības. Tiesa, pēdējā laikā vairs nesanāk viņu bieži satikt, tāpēc laikam arī tādi sapņi.