Man gan patīk ar austiņām pārvietoties, tas rada viltus drošības sajūtu, piemēram, pirms pāris naktīm es gāju mājās no kluba, un mūzika man palīdzēja nebaidīties, sarunas, ko būtu iespējams dzirdēt uz ielas, diez vai būtu tik labi līdzējušas.
kaut kādos garos, garlaicīgos gājumos jā, un naktī arī satiksme ir mazāka. Un man jau arī patīk, bet tas gadījums tomēr atstāja attiecīgu iespaidu.
A, kas tas bija par gadījumu?
nja, es vienmēr tā pārvietojos. arī ar velo. bonuss - attīstās citas maņas, skaistas žaušanās skilli utml :)
plus es briesmīgi skaļi klausos. ne klusāk par līmeni, kad apkārtne vispār nav dzirdama (no vārda dzirdēt, nevis dzirdīt)
es 5 gadus braucu pa Rīgu ar ausīm, arī pa ceļu, arī starp mašīnām. Incidenti tuvu nullei. Nevis tā kā ar rolleri. Tie kas bijuši vainīgi ir bijuši vadītāji. Piemēram, apdzen, apstājās, kur vispār nekad kā vadītājs neiedomātos stāties [likumi, nepiemorotība], atver durvis neskatoties. Loģisks iznākums, ka uztriekšos virsū un izlauzīšu durvis, turklāt man būs nospļauties par viņu un mašīnu, jo netaisos es krist. Turklāt nekāda sakara ar dzirdi. Žauties vispār dzīves laikā nav nācies, jo izvērtē segumu, ātrumu un tā piemērotību. Nevajag griezt pa skaļo - tas kaitīgi tev gan dzirdei.
Braucot vajag ievēro likumu, tevi neviens neredz un strīdēties notriektam ir bezjēdzīgi. Uz ietvēm nevajag mīt ātrumā, kas paredzēts uz brauktuves. Domā uz priekšu un modelē situācijas. Visa māksla. redze ir svarīgākais, dzirdes loma tuvu nullei.
ir nācies žauties tikai alkohola, ledus un kādas pārāk platas sievietes dēļ :)
Man ziemā nepatīk pārvietoties :) tik cik uz ledus ezera bērnībā žāvies esu eksperimenta pēc :) Šmiga tač pāriet minoties, ja nepāriet tad neatceries žaušanos :D
es arī tagad kādu laiku neklausos, iemesls gan ir tas, ka nevaru vairs atrast savu ai-podu.
par ko tieši jāpriecājas tajā, ka ne-inteliģenti cilvēki ar riebumu apmeklē operu? man tādas sarunas noklausīšanās liktu vien pārgriezt acis.
es ironizēju. varbūt tas lika man uz brīdi sajusties labākai, no tā tas prieciņš.