es 5 gadus braucu pa Rīgu ar ausīm, arī pa ceļu, arī starp mašīnām. Incidenti tuvu nullei. Nevis tā kā ar rolleri. Tie kas bijuši vainīgi ir bijuši vadītāji. Piemēram, apdzen, apstājās, kur vispār nekad kā vadītājs neiedomātos stāties [likumi, nepiemorotība], atver durvis neskatoties. Loģisks iznākums, ka uztriekšos virsū un izlauzīšu durvis, turklāt man būs nospļauties par viņu un mašīnu, jo netaisos es krist. Turklāt nekāda sakara ar dzirdi. Žauties vispār dzīves laikā nav nācies, jo izvērtē segumu, ātrumu un tā piemērotību. Nevajag griezt pa skaļo - tas kaitīgi tev gan dzirdei.
Braucot vajag ievēro likumu, tevi neviens neredz un strīdēties notriektam ir bezjēdzīgi. Uz ietvēm nevajag mīt ātrumā, kas paredzēts uz brauktuves. Domā uz priekšu un modelē situācijas. Visa māksla. redze ir svarīgākais, dzirdes loma tuvu nullei.