Re: ??
Mieru tikai mieru ;)
Man vienkārši neko vairs negribas un nekas nešķiet svarīgs, pilnīgi nekas. Ir tā, ka nekā nav, totāls un ģeniāls tukšums. Pat asaras nebirst, viņu nav. Māju nav, tuvu cilvēku nav - nekā nav - ir pelēka masa apkārt un es tai pašā vidū. Bet tas nav nekas kaitīgs - tā pat nav depresija uz ko es varētu vainu novelt - tā ir manas dzīves realitāte ;)).
Un nekādas bēdīgās sejiņas, tā tam bija kādreiz atkal jābūt. Vairākas reizes es esmu noturējusies uz šīs sajūtas robežmalas. Bet kaut kā šorīt es sapratu, ka es tai esmu atkal pārkāpusi pāri.
Un šoreiz es neteikšu,ka viss būs ok,jo es nezinu kā būs, bet es tev apsolu vienu, es no tā tikšu ārā, vienalga kādā veidā un ko tam par godu vajadzēs upurēt. Jo ja es netikšu ārā [kas gan nenotiks] ar mani būs cauri - ne fiziski, bet garīgi.