Eu džeki, man nāk miegs!
Nu cik tad var, jau 5to dienu celties plkst. 6:30 man izteiktai pūcei sāk veidot nāves cilpu.
Es sāku atžirgt un lielākās idejas ģenerēt ap plkst. 22:00, tad norisinās tikšanās u.tml., kad esmu mājās plkst. pārsniedz jau 24:00, kamēr es esmu aizgājusi gulēt nepārspīlējot jau ir 1:00 un vairāk. Nu un tad 5 to dienu celties pēc 6 stundām ... NICE!!!!
Nu jā, vēl laikam jāpiemin, ka visu manu pašsajūtu bendē arī nolāpītais smadzeņu satricinājums, bet nemēģiniet man pat neviens teikt, ka man ir mājās jāguļ. Es zinu, ka man ir gultas režīms, bet tad jau uzreiz nogaliniet un ielieciet baltā zārciņā ar melnām pumpām - tad es arī gulēšu miera stāvoklī.

P.S. Uzruna džeki manā leksikā nenozīmē vēršanās tikai pie vīrieša dzimuma pārstāvjiem, es arī uz sieviešu kora mēģinājumu aizejot saku - "Eu džeki, kas notiek!?"