Dīvainas atklāsmes man šodien, bet nu ...
Kāds man ļoti tuvs draugs mani noraksturoja salīdzinājumos. Atļaušos viņu citēt…”Tāpat kā tā kaija pret ziemeļu vēju padodas, arī tu sapinusies savās sapņu ilūzijās un nespēj vairs atrast realitāti. Gribas lidot? Jā! Tikai spārni vairs nezina kā un kāpēc jālido. Aizmirsuši kā ir tad, kad brīvība aizžņaudz dvēseli, un viss šķiet tik nozīmīgs un mazsvarīgs reizē.
Uz kapakmeņa rakstīts – viņa noslīka pati savā skumju mīlestībā. Atdevās melnai kaislību kārei.
Un izgaisa … atstājot pasaulei neko. Un no nekā radās kaut kas. Kaut kas kā viņai pietrūka.”
Tas viss ir laikam mana darba radītā stresa un pienākuma spiediena rezultāts.
Te jau prasās pēc brīvdienām, bet atļaušos atgādināt, ka kāda ļoti laba drauga iedvesmu rezultātā man bija divas kolosālas brīvdienas pirms divām nedēļām, so tā kā būtu jāpietiek =)