Tagad būs neinteresantums ...

Īss atskats par kārtējām paņemtajām brīvdienām (iepriekšējās bija pirms 5iem mēnešiem) - lai es varu atcerēties ... ka man tādas vispār ir bijušas.

1) mani aizveda uz laukiem [Lauki - māja ar laukiem un mežiem, tuvākā civilizācija ~500m attālumā[ja mani neviļ acumērs] un tad tikai viens kaimiņš].

2) aklimatizācija ilga aptuveni no 12:00 - 17:00 [Aklimatizācija - slikta dūša, galvas reibšana un izteikts nespēks kaut ko izdarīt [ar visu to es darīju]]. Nekad nebūtu noticējusi, ka cilvēkam, kurš no pilsētas nav ticis ārā gadu varbūt šāda ķermeņa reakcija pret svaigu gaisu un klusumu.

3) sabrauca viesi uz drauga dzimšanas dienu un sākās jautrības [Jautrības - kušķa apsmiešana un īstā pielietojuma meklēšana, manis ietīšana tumši zilā izolācijas lentē [kad tina ārā, piefiksēja, ka ir pielīmējušies arī mani garie mati, uz ko sekoja teikums: "Tikai nekliedz,tas būs ātri"], zemeņu slēpšana no manis maizes krāsnī, u.tml. izdarības manā un manu draugu gaumē].

4) tuvi draugi paziņoja par savu saderināšanos un mani lūdza kļūt par viņu vedēju [Vedējs - topošā laulātā pāra ievedējs laulāto dzīvē].

5) gulēšana vienā istabā ar puisi, kurš apsolīja neuzvesties tāpat kā viņa suns, jo kā latvieši saka - kāds saimnieks tāds suns [gulēšana vienā istabā - netiek salīdzināts ar gulēšanu kopā vai gulēšanu vienā guļvietā].

6) rīta sajūta [ rīta sajūta - sajūta it kā rūķīši būtu muti pietaisījuši].

Liels un mūžīgs paldies Unai un Salvim par šīm neaizmirstamajām 1,5 dienām.

P.S. Vēljoprojām es neesmu aizmirsusi un neaizmirsīšu pirmās divas brīvdienas februāri, par ko vislielākais paldies arch