my life is a bad dream ... which never ends, I think ... but I hope the best, as always ...
Esmu nogurusi, vienkārši nogurusi. Koncentrēšanās darbam - 0. Domas klejo visur un tajā pašā laikā es nezinu kur. Ja kāds man pajautātu - par ko es domāju, es, godavārds, nespētu pateikt.
Vakar sēdēju kādas minūtes 40 savas istabas stūrī un nepamanīju kā kļuva tumšs. Atjēdzos, piecēlos un ieslīdēju gultā zem segas - centieni aizmigt bija velti. To brīdi, kad iegrimu miegā no nespēka, es protams neatceros. No rīta nespēju pamosties, tāda sajūta it kā nebūtu nemaz gulēt gājusi. Izskats man ir vienkārši drausmīgs, šādi turpinot es laikam 3x ātrāk novecošu, forši ...
Mamma no rīta mani pie brokastu galda sagaidīja ar teikumu - tu man vakar sabojāji garastāvokli visam jūnijam ... Nu vēl foršāk ...
A ko diez es vakar vakarā tādu izdarīju vai pateicu, būtu labi, ja es pati to saprastu or atcerētos.
Gan jau ...
Viss būs ok, visam taču ir kādreiz jābūt ok ...