Šovakar plkst. 21:00 došos pavadīt savu otru kori uz Zviedrijas starptautisko koru konkursu. Skumja sajūta, ka pirmo reizi es kopā ar viņiem nedošos. Pats koris ar tagad nesaprot, ko darīs bez menedžera, bet viņi tiks galā, viņi man forši, ... bet ... žēl tik un tā, sajūta kā mammai, kura savu bērnu pirmo reizi mūžā bez savas uzraudzības palaiž tālu prom.
Ehhh, tikai saņemties un neraudāt, jo to viņiem nav jāredz, lai nesašļuktu.