Viņš [pazīstams mūziķis - vismaz Liepājā] - "Eta mnje - SPASIBAAA.Ja uzhe davno hatjel s taboj paznakomitsa"
Es - mazā, melnā - "Da - davno njividiljisj.Hhh"
Viņš - "Nu da - s Valmieri"
Es - pilnīgā šokā.
Secinājums: Arī tad, ja man pašai šķiet, ka mani neviens neredz, īstenībā mani IR pamanījuši.

Viņš [kāds cits pazīstams mūziķis - vismaz Siguldā] - "Ugunīgai lēdijai, ugunīgas šķiltavas".
Es - samulsumā.
Viņš [kāds atkal pazīstams mūziķis - vismaz Liepājā] - "Ehm, nu jā [klusums un skatiens uz mani] - ugunīgai lēdijai ugunīgas šķiltavas".
Viņš [kāds ļoti pazīstams mūziķis - vismaz Latvijā] - "Kā tu spēj visas mūsu kaprīzes un iegribas izpildīt smaidot, kā tu spēj šo visu noorganizēt bez nervu sabrukuma? Visu cieņu"
Es - pavisam samulsusi.

Kā lai to visu saprot?
A kas ta man - es tik smaidu =D un mīlu Jūs visus tālāk.