atkal :)
kā par mani, par to kā jūtos pēdējo mēnešu laikā, ko domāju...
man vienīgais, kad liekas nu viss, es pārraušu šo dzīves stīgu, palīdz apziņa, ka tas neko neatrisina un ka vēl lielākā dzīves daļa priekšā(varbūt, ka nākotne daudz skaistāka būs), bet būtībā es zinu, ka vairs neko tādu nespēšu. Ir man bijuši divi pašnāvības mēģinājumi. Kā redzams neveiksmīgi. :) Tās izjūtas, kad griez sev vēnas, ir neaprakstāmas. Tas tikai liekas vienkārši. Būtībā tas ir kas pretdabisks. Un rīcība pati nedabiska. Sajūta šausmīga, kad Tu pats dari sev pāri, lai tikai nebūtu jāciešs. Nē, nē, nē!!! Lai neviens nekad nedomā, ka tas ir viegls solis. Bet lai vai kā, tas nav attaisnojams ne ar ko. Ne mēs dzīvību dodam, ne drīkstam to ņemt - ne sev, ne citiem!