Man pajautāja, kāds ir bijis mans aizvadītais 2004.gads. Labs jautājums. Nevajadzēja sākt domāt, jo atklāju, ka kārtējais gads aizvadīts strādājot, strādājot un strādājot - tur, tur un vēl tur. Nu jā darba vietu arī pamanījos nomainīt. Tad protams pacentos avarēt, vienu reizi uzkāpt bākā, palīdzēt daudz un dažādiem cilvēkiem, noorganizēt atpūtas pasākumus Liepājas jauniešiem, dziedāt, etc vēl daudz lietu.
Varbūt vienīgi tā pa īstam sasmiet nāves tantei sejā gan pamanījos pirmo reizi savā mūžā - un tas notika šogad.
Šis gads nemainīja manu personīgo dzīvi, tb, to ka tās nemaz nav ... jau 2. gadu.
Man reiz kāds ļoti tuvs cilvēks pēc avārijas teica, ka labi cilvēki dzīvojot ilgi, es nodzīvošot ļoti ilgi. Tas īstenībā izklausījās vairāk pēc drauda ar pozitīvisma pieskaņu. Varbūt mainīties [tas gan es nezinu vai ir manos spēkos] un kļūt ne tik labai, lai nav tik ilgi jāmocās šajā pasaulē?
Dzīvo ātri - mirsti jauns.

Bet tomēr, šā gada laikā es ieguvu vienu mērķi, kuru centīšos arī sasniegt - nē, kuru es noteikti sasniegšu. Sava veida izeja noturēties pie skaidra saprāta nedegradējoties.