Melnā pirmdiena

Vienmēr kaut kā izdodas postus iepukstēt tieši tad, kad vai nu viss ir sagājis galīgā tūtē, vai arī vienkārši no pārguruma krītu nost no kājām.
Šodien es piedzīvoju īstu melno pirmdienu.Vispirms - novēlos uz klaviatūras tā panākot joku, ka kādam puisim tika nosūtītas trīs identiskas sms - atvainojos un paskaidroju situāciju. Atvainojoties man uz klaviatūras uzlija gandrīz visa krūzīte tējas, kā rezultātā pēc brīža sāka atteikties taustiņi. Izjaucu, noliku uz galda žāvēties [protams lielāko slapjumu noslaukot]. Devos ārā no biroja, lai ar tramvaju nestos uz centru - tikšanās. 15 min lai nokļūtu centrā bija pietiekami, ja tūlīt nāktu tramvajs. Nāk tramvajs [es smaidīgs kļūstu maita] un uz jautājumu "Kad tu būsi?" atbildēju "Tūlīt!" [kā nekā nāk taču tramvajs]. Beidzu sarunu un ieraugu tramvaja logā uz liela kartona ar melnu marķieri uzrakstītu vārdu "UZ DEPO". Bļe, what a fuck!!!. Nu nekas. Nākošais tramvajs ierodas tieši pēc ... 10 min [man 15min bija jānokļūst centrā]. Uz tikšanos ierados tieši 25min par vēlu. Arī tas vēl nekas.
Atgriežos birojā patiešām bagātīgas cerības apvīta, ka varēšu turpināt mierīgi darbu. Saskrūvēju patīkami sauso klaviatūru kā pienākas, iespraužu iekš PC un ... bļe ne vella tā klaviere nerubī, vari sist kaut līdz baltkvēlei. Tālāk sekoja darbību rinda - atskrūvēt - attaisīt - apskatīt - izpētīt - salikt - aizskrūvēt - iespraust un ... NEKĀDAS REAKCIJAS NOLĀPĪTS!!!
Viss darbs kolosālā bremzē ieslēdzies. Nēsājos pa biroju jau gandrīz histērijā, IT people`s redziet ir Pāvilostā vēl pie tam. Nu neko, sarunāju ar vienu darba kolēģi, kurai kā izskatījās PC nebija šodien vajadzīgs [izrādās ir arī tādi darba kolēģi man] un tagad rakstu visu uz viņas jaunās skaistās klavieres.
Redzēs kas notiks rīt. Ir redziet tāds teiciens - kāda būs pirmdiena, tāda visa nedēļa, For Fucking Sake!!!