gāju meklēt vizbules, bet atradu dzeltenus vālodzēnus
šodien saņēmu savu pirmo oficiālo algu :)) [jo līgumdarbi jau īsti neskaitās]

un tam par godu nopirku sev jauno Rīgas Laiku. un tagad tas kā kārdinājums guļ uz galda un gaida, kad pievērsīšos. tā laikam ir milzīga kļūda... pašmocības

laiks, kā vienmēr ir dievīgs un šoreiz stopēšanas stāsti izvērtās interesanti.

turpceļā atklausījos Latvijas radio 2 vai Latvijas radio 1 un kkādu dziesmu par vizbulītēm [vārdi bija smieklīgi.. kkas par biji tu un biju es un bija aprīlis... gāju meklēt vizbules, bet tevi atradu..], kuru skandēju savā galvā labu laiku Jelgavā, līdz brīdim, kad atpakaļceļā man pielipa Žorža Siksnas dziesma par vālodzēniem...

tā kā pietrūkst stopēšanas piedzīvojumu. varētu jau atkal kaut ko saplānot, bet šovasar ir tik daudz plānu. un man ar po plānošanu joprojām problēmas, mēdzu saplānot tik daudz un tik ļoti, salielīties un beigās čiks vien sanāk.

 un patīk man tās vakara izklaides, kad saņemu zvanu "gribi, es šovakar atbraukšu pie tevis?"
šonakt būs jauka mācīšanās!
un vēl tiek plānots [patiešām īstenojams] pasākums - 1.00 piezvanīt Tomam uz štatiem, jo izrādās zelta zivtiņai ir varen lēti tarifi starptautiskajiem zvaniem.