Ich bin ein Berliner
pēc 2 dienu pagrimuma, kad tika izdzēsta mana sūri grūti ar vīnu rakstītās bakalaura teorētiskās daļas manī ir atgriezusies vēlme pētīt. teorija laikam ir tā garlaicīgākā, beidzot man atkal acīs ir mirdzums, jo varu pievērsties empīrikai. un pat vīnu nevajag, dzeru gardu piparmētru tēju ar citronu un rokos pa likumiem un rīcībpolitikas stratēģijām.

un Nathan tikko paziņoja, ka ir saņēmis stipendiju, lai turpinātu savas Stoiķu studijas Kanādā. man gan tas liekas smieklīgi, ka grieķu filosofija jāstudē Kanādā, bet nu, filosofija nav atkarīga no ģeogrāfijas. eh, ja vien man būtu līdzekļu, lai aizbrauktu ciemos uz kādu pokera maču un vīna glāzi. Bonnas nostaļģija uznākusi. bet rādās, ka ekonomiskais pagrimums manus ceļojums samazinās līdz dzimtenes mērogiem. labākajā gadījumā maijā aizbrauksim uz Viļņas kultūras dienu pasākumiem vai kārtīgi noballēsimiem Vēju pilsētā. cerēt varu tikai uz akadēmiskajām stipendijām, kas manus ceļojumus varētu palīdzēt uzsākt jūlijā vai oktobrī. rodas sajūta, ka laimīgo periodu, kas bija pagājušo gad, kāds/kāda ir smagi noskaudisusi.

bet, kā mamma teica, parafrāzējot Alķīmiķi - šis ir mans glāžu spodrināšanas laiks. un patiesībā - darīt jau ir daudz ko.








izrādās, mana dzimšanas diena ir tad pat, kad
cien. Mihaelam Hodorkovskim :D ceru, ka viņa liktenis mani nepiemeklēs :D

kā arī Magnolijas režisors Paul Thomas Anderson, Zachary Breaux un Colin Greenwood. par pēdējiem man vislielākais prieks :)) varbūt es arī beidzot saņemšos iemācīties spēlēt ģitāru

un kad svinēšos, tad vienlaicīgi svinēšu
* International Day in Support of Torture Victims
* International Day against Drug Abuse and Illicit Trafficking
* Madagascar: Independence Day - šī varētu būt laba tematiskā ballīte
* Thailand: Sunthorn Phu Day
* Romania: Flag Day

un precīzi manā dzimšanas dienā un gadā ASV atvērās pirmais kino teātris :D
bet 1960. gada 26. jūnijā Kenedijs teica savu slaveno runu "Ich bin ein Berliner!"