Jimbo's Lullaby
standarta tēze - jo vairāk dari, jo vairāk saproti, vēl jo vairāk tāpēc, ka no noteiktiem pētījumiem esmu bēgusi kā no tumsas [no kuras man ir bail, ja esmu vienatnē], bet, sākot ķimerēties, viss iet labi.

viens gan ir skaidrs, skaista mūzika, lai arī instrumentāla, nekādīgi nevar būt par fona mūziku. šī laikam bija pēdējā reize, kad Šopēns un Debussy ir mani sabiedrotie kaut ko nopietnu rakstot. viss beidzās ar lielu fiasko - blenzu truli griestos, saldi smaidīju, strūgāju vīnu un situ kāju Clair de Lune un Jimbo's lullaby ritmā. pusstundu tā nopriecājos un sapratu, ka esmu sevi šonakt esmu nosolījusi pētniecībai.

tagad to arī daru, bet kāre pēc intelektuālās baudas ir varen liela...

un torenti man sagādā vilšanos.. YES Minister 10GB velkas nost jau kādu 3 dienu, bet ar siltu sirdi gaidāmā Bill Evans'a pilnā (!!!) diskogrāfija, kas ietver arī 50tajos gados ierakstītās koncertversijas un jam sessions, jāgaida vēl 14 stundas... labākajā gadījumā..

un, ņemot vērā, ka tagad man ir pauzīte, es vēl aizdomājos par cienījamajiem, pompozajiem latviešiem, kas nesajēdzot, ko runā mauc tik un tēlo prātvēderus. [identitātes pazinēji var iemest aci draugiem.lv dienasgrāmatas sadaļā]. savu karmu bojāt dusmojoties nu nekādīgi negribu, bet kādu olu tam čalim gan sejā gribētos iemest :D :D nē.. civilizētāk būtu uzdāvināt pieklājīgu savas bibliotēkas sadaļu un uzsmaidīt savu "visgudro smaidu" un riebīgo piespiedu pieklājības runas toni, kas citreiz iznāk automātiski, pašai negribot [kuru raidu, kad zinu, ka man taisnība, lai pretinieku iedzītu zemē kā nagliņu - Rūdim šitais smaidiņš un tonis nekad nav paticis, lai gan viņš to reti gan dabū uz savas galvas]

un man niķojas klaviatūras "m" burts