šodien laikam grafomānija...

Bundestāga deputātu sadalījuma vietā esmu pievērsusies E. A. Po un viņa šizofrēniskajai rakstīšanas mākslai. pompozais pārgudr[i]nieks neļauj man novērst acis no grāmatas, nu, tik uz mirkli, lai bohēmiski uzpīpētu [vispār man tgd ilgi nācās domāt par vārdu, ko lietot, gribas ko skaistu, lai izteiktu procesu, bet, veselībai kaitīgām darbībām laikam neviena skaista salīdzināma darbības vārda nav] vai uztaisītu piparmētru tēju.

atgriežos pie Berenikas zobiem..







un vispār esmu kļuvusi par bērnu, domāju, ka posms, kad cītīgi spēlējies ar jaunu mantiņu [nu, mobilais man jauns :D] cilvēkam kkā pāriet, kad pieņemas prātā. vai nu nepāriet, vai nu es neesmu ieņēmusies prātā.