pašas beigais laikam nekad neies kā pa diedziņu, grūtākais pētniecības darbs jānodot pa nedēļu ātrāk un bakalaura darba tēzes joprojām nav uzrakstitas, jo notiek iekšējās diskusijas par pareizo tēmu.

un tam visam pāri ir nepārvarams slinkums un akadēmiskais apnikums.

vismaz prieks, ka ir cilvēki, kas ik pa laikam pasaka ko labu. foršākais, ka civēki, no kuriem tas netiek gaidīts.