Aleine in Bonn XCIV
eh, kāds prieks, ka turki šodien uzvarēja. kā teica mana vācu draudzene, šī uzvara nāks valstij par labu. bet tik smieklīgi, tie turki priecājas kā mazi bērni, kādu 30 mašīnu kolonna cauri visam Bonnas centra, taurēdami, ar karogiem pa logiem izkārušies, te jau menaz nevar līdzi nesākt priecāties un māt ar rokām. tiešām, kā mazi, priecīgi bērni. šitā pat gan viņi arī ālējās, kad zaudēja..

rīt iesim skatīties spēli ar Vācijas līdzdalību, neesmu futbola fans, bet, tā atmosfēra aizrauj. vēl jo vairāk, iesim skatīties uz baznīcu, kur uz lielā ekrāna būs tiešraide un iekšā ir arī alus bārs. kā teica soms - baznīca, alus un futbols, tur vācieši vienkārši nevar zaudēt. kaut vai šīs dīvainās kombinācijas dēļ man rīt ir jāiet.

un no platforma rec lejuplādēju Iļģus.. kāda skaista mūzika.

rīt man laikam ir tikšanās ar vienu ļoti īpatnēju sievieti, 24 gadi, psihoterapeita grāds, dzīvo vācijā, 10 km no manis. viņai nav mājas atslēgu, viņas telefonsarunas noklausās vīrs. viņai naudu izsniedz viņas puisis. viņa nevar iziet no mājas, mazgā māju, taisa ēst. agrāk viņai bija atļauts arī laukā pie mājas mašīnu tīrīt, bet, izrādās, kaimiņš viņu novērojot, tāpēc puisis arī to vairs neļauj. uz veikalu viņš viņu ved 20 minūtes pirms slēgšanas, lai citi nevarētu viņu nopētīt. kā tas vispār ir iespējams?!?!

pēc 3 dienām jau mājās :)