Aleine in Bonn LXXXIII
te tev nu bija nelīst.. te tev nu bija Drahenfelss, atlika no mājas aiziet līdz parkam, palikt galīgi slapjai un atlikušo dienas laiku vērot negaisu, ēst, noskatīties pirmo sex&the city sezonu, ilgoties pēc Rūda, runāt ar Vīni, rakstīt kārtējo motivācījas vēstuli un eseju. tāda, lūk, mana sestdiena!!

tgd vēl tam visam glāze laba merlot.

vispār, negaiss šodien bija skaists, debesis baltas, baltas, it kā līst, bet vienlaicīgi to redz tikai uz palodzes, ne mākoņos. dudina pērkons un zibeņo. skaists. un tgd, pēc negaisa viss ir mierīgi, svaigs gaiss, klusums, tikai putneļi čivina.

šķiet, ka manu pārsteigumu ilgi neizdosies saglabāt noslēpumā. varbūt.