Aleine in Bonn XLV
redziet kā, divu mēnešu laikā manas vācu valodas zināsānas ir palielinājušās no B2 līmeņa sākumu uz C1!!! reāli!! jāturpina te to vācu valodu mācīties.

mana orhideja ir uzziedējusi[viens ziediņš] un izskatās varen jauka, vēl tikai tāds nieks kā saprast, kā šito šķirni pareizi kopt. laukā ir saulains laiks un iepriekšējās 3 studas es pavadīju uz balkona sauļojoties.

joprojām lasu literatūru, man patīk visi priekšmeti kurus esmu izvēlējusies, tikai tas viens, no kura gaidīju visvairāk - par ANO - manī ir izraisījis nelielu vilšanos pasniedzēja ziņā. viņš mums tāts filantropiskais filosofs - utopists, jo runā par ceļajiem mērķiem, ne par mūsdienu reālisma politiku, kā rezultātā tā tāda ideālistu diskusija par to, kā būtu, ja pasaule politikā darītu visu, ko ir apsolījusies. bet nu, nekas, gan jau.

somi, lielā dzērāju tauta :D kā viņi paši sevi sauc, ir izbrīnīti par to, kā es tik ilgi varu dzert alu. pēdējo reizi, kad bijām bārā, bija graujoši skatieni no to somu puses, kurus es mazāk pazīstu :D :D

šodien beidzot arī saņēmu savu studenta apliecību. tā vietā, lai amn atvainotos par to, ka aizmirsuši man viņu nosūtīt, saņēmu pārmetošu frāzi, ka runājot ar šo birokrāti-sievieti es bļaujot. runāju klusāk kā parasti. acīmredzot birokrātiem normāla runāšana ir čukstēšana. bet galvenais, ka tas papīra gabaliņš man ir.


vēl man ir jauna metode, kā atradināties no nēģeru buču ēšanas, pērku vīnogas to vietā.