Aleine in Bonn, XXI
uzliku Lamb listi, sen nebiju klausījusies. šī mūzika tiešām ir fantastiska, īpaši man, ar jaukām un patīkamām sajūtām, atmiņām piepildīta. atcerējos, šķiet, jautrāko un bezrūpīgāko vasaru savā mūžā - pēc 11. klases.

he. pareizi Reinis teica, daudz kas mainīsies pēc tam. tā bezrūpība tiešām ir pazudusi. un tā "esmu pieaugušais" sajūta ir proporcionāli tai palielinājusies. bet tik jauki, arvien vairāk saprotu, cik nežēlīgi man ir palaimējies, ka man ir tik lieliski draugi. [kaut kur bija rakstīts, pie īsta drauga tu vari jebkurā brīdī iegāzties ciemos un palikt pa nakti, un aizņemties naudu]. bet man tas nav pats galvenais, galvenais ir tā sajūta, tāpat kā mīlestībā, ka vari otram uzticēt visu, visu, runāt pa da jeb ko, būt gudrs, stulbs, jautrs, skumjš, runīgs un kluss. būt tāds, kāds esi. draugi tiešām ir mans zelts. un fakts, ka ne tikai viens, bet daudz! īpaši šis Bonnas laiks to ar vien vairāk liek saprast.

Siliņam šodien ir varen labs garīgais. laikam velk uz vīnU!

par spīti tam, ka šodien piecēlos pus3 pēcpusdienā un pagāja 2 h kamēr sapratu, ko daru un kur esmu.

starp citu, šonakt pieceļoties nakts vidū atkal bija sajūta, ka nesaprotu, kur īsti atrodos. zemapziņai laikam vēl nav aizgājis. :D :D dzīvoju kkur starp pasaulēm, dimensijām. it kā Bonnā, it kā savā pasaulē savās smadzenēs, it kā tepat Latvijā [internetā].


iespaidi:
- ņemot vērā, ka tik vēlu piecēlos, nekādīgi nevarēju pamosties, to vēl palielināja fakts, ka kafija bija tikai 1 ēdamkarote, kas nozīmē "žļurga ar pienu"
- brokastis izvērtās pamatīgā pārēšanās procesā, jo, tā arī esmu pilnīga nulle makaronu dozēšanā un ēdiena pagatavošanā vispār vienai personai, pagatavoju daudz par daudz
- amerikānim šodien kārta mazgāt grīdas.. un tieši tā viņš to burtiski arī uztver. priekš kam grīdas pirms mazgāšanas ir jāslauka?!?!? labāk vienkārši visu izmazgāt :D :D un tad es ar savām netīrajām čību zolēm vienkārši pārlāčoju tai slapjajai grīdai pāri :D :D [nebija tik traki kā man gribētos, daudz pleķu nepalika]
- lai gan ir jau 6, man ir tāda sajūta, ka nav vairāk par 2 dienā
- ja palaimēsies šodien dabūšu bildes no vakardienas pasāciena Bonnā
- vispār, tieši pie balkona man ir bērnu spēļu laikums un nevar nepamanīt, cik ļoti vecāki cenšas viņos radīt interesi par futbolu. sīkais knapi māk kājās nostāvēt, jau viņam māca spert pa bumbu