kleo ([info]kleo) rakstīja,
@ 2006-12-27 04:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
- "Skumjš rīts. Sadamam jāmirst tuvāko 30 dienu laikā. Cilvēks ir tikai smilšu garaudiņš. Ļaunuma sakne slēpjas daudz dziļāk. Mācieties rakt!", teica Haralds, vērdamies manā rīta samocītajā sejā.
- "Harald, varbūt vispirms "Labrīt" un kafiju?" mazliet sabozusies pavaicāju un tūlīt jau sāku nožēlot pasacīto. Nevienam nekad nav tik labi izdevies mani pamodināt bez kafijas krūzes. Un to "nevienam nekad" sarakstu varētu turpināt un turpināt...


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pacients
2006-12-29 10:18 (saite)
Par ko tad rīts tavu seju tā samocīja? vai varbūt tas nebija rīt, kas atnāca pats par sevi, bet gan nakts, kas savā tumsā tin patiesību? un nevajag uzskaitīt "nevienam nekad", jo šis sarakst ir bezgalīgs, tikpat bezgalīgs kā "ir"!
Haralds pats vainīgs ka žēlo Sadamu: rīcība - sekas (nesen sapratu šo divu vārdu smalkumu).

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?