Sievietēm pat ir ieteicams tīši dažkārt tēlot vājas, nespēcīgas, ievainojamas un, iespējams, pat nevarīgas būtnes lomu, ai, kā par tevi tad uztraucas un rūpējas, ai, cik pēkšņi visi vīriešcilvēki sāk nemierīgi kļūt, jo nu beidzot var pildīt savu svētā samārieša lomu. Mīļās dūdiņas, neesiet visuvarošas!
Lai pašas izlemj, kādām būt, jo vīrcilvēki jau arī visi nav vienādi - vienam tīk vārgules, otram - strādnieces, trešam - staigules u.t.t.
un mānās un izliekas arī visi, i vīri, i sievas, galu galā - ikvienam jau gribas, lai pažēlo un pamierina.
Jo mani konstanti tracina nespējīgi cilvēki kā tādi, kur nu vēl mākslīgi trauslas/nevarošas sievietes. Man dažkārt kauns atzīt, ka es varu daudz un ka varu pati, bet tad rodas tāds moments, kāds bija negribot jāpiedzīvo pāris nedēļu atpakaļ, kas liek atskārst, ka dažkārt pilnīgi dabiski ir pat labi, ka kāds cits ir nosacīti stiprāks un var palīdzēt.