rokas līdz zvaigznei pa īsu. ak vai. šodien skatīšos sava mīļākā režisora ksišlovska filmu "Short story about killing'. Viņš ar mani tik ļoti sasaucas, ka dažkārt šķiet - varbūt citā dzīvē esam tikušies. vispār pirmo reizi ir tā, ka varu teikt - iespējams, šis ir spēcīgāks kā tarkovskis. citādi specīgāks, intuitīvi un sensitīvi tik precīzs, ka spalvas uz muguras un skudriņas. nupat pieminot spalvas, atcerējos, ka viendien staigājot gar jūru, redzēju puisēnu apmēram 5 gadus vecu, viņam bija pilnīgi spalvaina mugura - kā kollijam no abiem sāniem ķemmējās uz vidu kopā tādā spīdīgā baltā matu vilnā, izīmējot glītu pīni murgulkaula līnijā. nelabums.