kas notiek latvijā? vs stingrās līnijas latviešu hardcore proza
Minētajam raidījumam ir savi plusi un savi mīnusi. Reizēm skatījos. Bet šodien - LTV1 iet reklāmas, ka raidījums atsāk darbu - un pēkšņi sapratu, ka tā ir tāda dzeltena-dzeltena-dzeltena lapa. Ne tas dzeltenums, kas skāris 99% *.lv mēdiju, bet tāds rudenīgums, ziniet: viss, vecīt. "Mana vasara aiziet." Rudens klāt. Sēdi un skaties "Kas notiek Latvijā?" Nav forši. Es vienmēr esmu slavējis mūsu klimatu un pie tā arī palieku.

Klimatam nav ne vainas. Tikai raidījums pērnajā sezonā zaudēja neitralitāti un, liekas, vēl mazliet, un datrallināsies līdz tādam Dienas/De-facto/utml līmenim. Karoče, rudens. Un zinu, ka ir tikai 1 risinājums. Toties vienkāršs. Neskatīties.

Labāk tad īpaši trešdienas vakaros lasīšu savus jaunatklājumus - A.Dziļuma, P.Aigara, G.Janovska, Anšlava E. romānus. Kas ir, tas ir: līdz šim visi šie autori man asociējās ar tādu pilnīgi hardcore stingrās līnijas latviešu nelasāmo prozu. Stingrās līnijas ir, bet lasāma. Vienu kaudzīti esmu aprijis, vēl viena grēdiņa nolikta pa rokai. Vnk viņiem nav bijis tādu spilgtu un veiksmīgu ietekmes aģentu kā Sodumam un pagāja ilgāks laiks, kamēr man labpatikās to saprast. Labāk vēlu nekā nekad.